1504.gada ieguvis bakalaura grādu, 1506.gada - filosofijas maģistru, viņš kļuva par mācītāju Šveices pilsētā Glarusā, savos sprediķos un literārajos darbos runāja par esamības jautājumiem, atklājot patiesi reliģiskas un patriotiskas jūtas.
1516. gada Cvinglijs ieņēma kapelāna vietu, turpinot uzstāties ar saviem sprediķiem pret dažādām māņticībām un baznīcas ļaubnprātībām. 1518. gada ieņēma mācītāja amatu Cīrihes katedrālē un šeit uz savu sprediķu pamata lika pamatus tam, lai tiektos uz baznīcas reformu, viņa cīņa pret indulģencēm bija tik veiksmīga, ka dominikānim Samsonam, kas tirgoja indulģences Šveices teritorijā bija liegta pieeja Cīrihes pilsētai.
Vairākos savos sprediķos, literārajos darbos un disputos Cvinglijs izklāstīja savas mācības pamatus. 1522. gadā viņš izteica nepatiku pret pozīciju, ko ir uzstādījusi katoļu baznīca, un savā vēstījumā bīskapam izteicās pret priesteru celibātu. 1523. gada 29. janvārī Cīrihē notika publisks disputs, kura pamatā bija 67 Cvinglija mācības tēzes par Svētajiem Rakstiem kā par augstāko nozīmīgumu jautājumos par reliģiskiem jautājumiem, par Kristu kā par vienuīgo un patieso starpnieku starp cilvēku un dievu, par ticību kā vienīgo glabiņu, par baznīcu kā visu ticīgo apvienotāju utt.
Šis disputs, kurš bija Cīrihes pilsētas padomes veidots, beidzās ar Cvinglija triumfu pār viņa pretinieku Faberu. Cīrihes pisētas dome pieņēma Cvinglija mācību un sāka patstāvīgi pieņemt lēmumusbaznīcas jautājumuos. No Katolistiskās mises un ikonu godināšanas atteicās, viss tika padarīts vienkāršāks – latīņu valoda tika nomainīta ar vācu valodu, klosteri tika pārvērsti par skolām, slimnīcām un patversmēm, tika atcelts celibāts un 1524. gada Cvinglijs apprecēja Annu Meijeri. …