Vācietis. Slavens ar to, ka daudz izdarījis, lai attīstītu riska pētīšanu. Teorijai ir liela nozīme. Saka karjeru no empīriskas socioloģijas un nav aizmirsis izmantot arī turpmāk ( liels pluss). Empīriskā lauciņā vienmēr pamatā. Karjera attīstās veiksmīgi. Slavens kļuva ar grāmatu ‘Riska sabiedrība’. Sakrīt viedokļi ar Giddensu. Interesē politika. Riska sab-a – saistīta ar černobiļas katastrofu. Pats grāmatu raksturo kā empīrisku, kas pievēršas sociāliem jautājumiem šeit spriedumi, mazāk teorijas. Nevar teikt, ka pasaulē viss mainās, bet izlikties, ka nekas nenotiek. (tas bija zemteksta pārmetums Fukujamam). Mūsdienu sabiedrību raksturo risku ražošana – arvien rada dažādas riska situācijas. Kas ir risks? Mūsdienās drošības jēdziens ir centrālais socioloģijā. Risks – gan reāls, gan ireāls ir pieņēmums nenotikušas rīcības. Iespēja, kas var notikt. Pašsagraujošās un pašpildošās prognozes (vienā gadījumā iespēja samazinās, bet otrā – palielinās). Riskus varam pārdzīvot, izvairīties. „nekas nav reālāks par nereālo”. Jāiesaistās iespēju analīzē. No riskiem atbrīvoties nav viegli, ja arī ir nauda. Sekas, protams, ir atšķirīgas, bet riskiem pakļauti visi. Riskiem nav šķirisks raksturs – skars visus. Nabadzīgākie, trūcīgākie ir norupējušīes par savas eksistences jautājumiem, tāpēc mazāk ņem vērā riskus un to varbūtību. Jo labvēlīgāka sab., jo vairāk pavērušās savam ķermenim. Vieni riski producē, otri – patērē. Riski vienā segmentā nozīmē ieguvumus, otrā segmentā – zaudējumus. Tomēr nesāk par kaut ko diskutēt, tad līdz tam netiks pievērsta uzmanība kādai problēmai. Riskēt ar nelielu cilvēku skaitu? Vai arī neriskēt ar pašu slimības sekām? Ekspertu viedokļi parasti nesakrīt ar politiku. Lai diskutētu par sepcifiskām problēmām, tad jābūt attiecīgām zināšanām. Riska pētniecība. Zinātne daudz biežāk producē risku, nevis izvērtē. Pašiem pētniekiem ir samētā sarežģītāk noskaidrot riska bīstamību. Ir veids kā izvērtēt. Nevar izvērtēt risku ar visām cilvēkgrupam ( sevišķi attiecās uz medikamentiem). Nav vidēja cilvēka, tāpēc parādās dažādas spekulācijas, pārspīlējumi. Zinātnes ir šauri specializējušās, tāpēc sarežģī sadarbību. Latvijā specializācija vēl nav izplātīta, bet būs. Vēl Beks runa par zinātnes autoritātes kritumu. Saskatāmas sekas pie kritiskiem punktiem, kas ir neatgriezeniski. Lai atrasinātu kādu nopietnu problēmu, tad noteikti ir jāsadarbojas.
…
