2.2. Profilaktiskie ugunsdrošības pasākumi pagalmos
Vispirms jānovāc atkritumi un ātri uzliesmojošie materiāli; jānojauc nevajadzīgie koka žogi, šķūņi un citas mazvērtīgas būves; iebraucamie ceļi pagalmos, pieejas ēkām, ūdens rezervuāriem, ugunsdzēsības hidrantiem jāuztur tādā stāvoklī, lai ugunsdzēsēju mašīnas varētu ātri izvērsties un sākt ugunsgrēka dzēšanu.
Normatīvi tehnisko pasākumu kompleksā, kuru mērķis ir novērst ugunsgrēku izplatīšanos, ietilpst arī dažādu ugunsdrošu konstrukciju izbūve ēku iekšpusē, speciālu šķēršļu izbūve, ugunsnoturīgu ziežu lietošana, kā arī jāievēro dažas prasības ielu plānošanā, pagalmu un ielu apstādīšanā un, beidzot, jāievēro arī nepieciešamais atstatums starp ēkām.
Ugunsgrēka izplatīšanās novēršanai ēkās un būvēs lieto ugunsdrošas konstrukcijas, ēku degošās daļas apstrādā ar attiecīgām ugunsdrošām vielām, kā arī lieto speciālus šķēršļus. Mūra ēkās pārsegumus izbūvē no stiegrota betona un betona flīzēm.
Atklātās koka konstrukcijas apziež ar kaļķiem, kas sastāv no 62% dzēsto kaļķu, 32% ūdens un 6% vārāmās sāls, vai pārklāj ar superfosfātu, kas sastāv no 65% superfosfāta un 35% ūdens. l m2 koka virsmai vajadzīgi 2 kg ziedes. Ugunsdrošo maisījumu pārklāj divās kārtās. Aizsargslāņa biezumam jābūt ne mazākam par 2,5 mm. Ja nav ne kaļķu, ne superfosfāta, koka daļas var pārklāt ar māliem. Kā aizsarglīdzekli var izmantot arī ugunsdrošās krāsas.
Pie ugunsdrošības pasākumu priekšdarbiem pieder ari ugunsdzēsības posteņu iekārtošana; objektu nodrošina ar ūdeni, bet ugunsdzēsēju vienības — ar ugunsdzēšanas ierīcēm un palīgin-strumentiem pietiekamā daudzumā; cilvēku, dzīvnieku un materiālo vērtību evakuācijas ceļu sagatavošana; glābšanas līdzekļu sagatavošana.
Sevišķi svarīga nozīme ir netraucētai ūdens piegādei līdz aizdegšanās vietai. Izšķir divus ūdens piegādes veidus: ūdensvada un bezūdensvada. Lielās pilsētās un rūpniecības ciemos ugunsdzēsības ūdens piegāde notiek pa pilsētas ūdensvadiem. Parasti ierīko kopīgos ūdensvadus, kas apkalpo saimnieciskās, ražošanas un ugunsdzēsības vajadzības.
Lai ugunsgrēka gadījumā no apakšzemes ūdens tīkla iegūtu ūdeni, cauruļvadā speciālās akās uzstāda ugunsdzēsības hidran-tus. Tie ir krāni, kuriem pieslēdz stāvcauruli ar atzarojumiem.
Minētās akas atrodas 80—100 m attālumā viena no otras.Iepretim aku vākiem uz māju sienam atrodas rādītāji, kuros apzīmēti attālumi no sienas līdz akai, tie norādīti metros.
Ugunsgrēku dzēšanai ražošanas un sabiedriskajās ēkās iekārto iekšējos ugunsdzēšanas ūdensvadus. Iekšējā ūdensvada tiklā pie ēku ieejām, kāpņu telpās un gaiteņos speciālos skapīšos uzstāda gunsdzēšanas krānus. Katra krāna komplektā ir šļūtene ar stobru, kas pievienots ugunsdzēsības krānam ar ātri uzstiprināmu uzgriežņi.
…
