Ugunsgrēka situācijas analīze un iespējamie risinājumi Rīgas pilsētas Šampētera mežā

Mežu ugunsgrēki Latvijā kļuvuši par vienu no aktuālākajām problēmām pēdējo gadu laikā. Kā galvenie iemesli mežu ugunsgrēkiem jāmin pērnās zāles vai salmu dedzināšana, ļaunprātīga dedzināšana vai apmeklētāju nevērīga rīcība. Reģistrēti arī gadījumi, kad meža ugunsgrēks sācies no dzelzceļa nodalījuma joslas, no elektrolīniju īssavienojuma, reizēm ir grēkojuši mežizstrādātāji, dedzinot ciršanas atliekas, un dažkārt mežs aizdedzies no dabīga cēloņa – zibens. Visbiežāk gan ugunsgrēki izceļas antropogēnas darbības rezultātā, nevis dabisku faktoru ceļā. Šādai cilvēku ietekmei jau ilgu laiku ir pakļauts arī Šampētera mežs, kurā apmeklētāju uzturēšanās dēļ tālākajā nākotnē iespējams saskarties ar meža ugunsgrēku.
Šampētera mežs atrodas Rīgas pilsētas daļā Pārdaugava, Zemgales priekšpilsētā, starp Rīgas – Ventspils dzelzceļa līniju un Pleskodāli. Mežu ieskauj vairākas ielas: Apūzes, Jūrkalnes, Zolitūdes un Šampētera iela. Šampēterim blakus atrodas šādi rajoni: Zolitūde, Zasulauks, Pleskodāle, kura jau praktiski ir izveidojusies Šampētera teritorijā. Mežs aptver bagātīgas koku, krūmu un lakstaugu platības, kādreizējās Šampētera muižas ēkas teritoriju un bērnu atpūtas laukumu. Meža tuvumā ir daudz dzīvojamo māju, blakus tam atrodas Šampētera vidusskola, savukārt cauri mežam vijas vairākas atpūtnieku pastaigu takas.
Jūrkalnes iela, kas robežojas ar Šampētera mežu, kalpo kā ātrākais veids nokļūšanai no Zolitūdes vai Zasulauka uz Rīgas lidostu.
Šampētera mežs kļuvis par sava veida zaļo „saliņu” Pārdaugavā, un tieši tas sekmē vairāku nelabvēlīgu faktoru ietekmi tajā. Atpūtnieku takas veicina atkritumu uzkrāšanos mežā, aizvien jaunu ugunskura vietu izveidošanos, rudens krosi palielina floras izmīdīšanu un faunas samazināšanos.…