Zivis veido nozīmīgu saldūdens ekosistēmu daļu, tādēļ svarīgi ir novērtēt zivju kopējo stāvokli un tā izmaņas. Diezgan daudz ir zināms par atsevišķu zivju sugu dzīves cikliem un izplatības vietām, ja šajos rādītājos notiek izmaiņas, tas liecina par izmaiņām dotajā ekosistēmā.
Šie vērtējumi balstās uz daudziem svarīgiem bioloģiskiem parametriem, kuru kopums veido vispārēju rādītāju, tomēr izmaiņas katrā no šiem atsevišķiem rādītājiem ir svarīgākas , jo tās būtiski ietekmē floru un faunu. Tādēļ vispārējais rādītājs diezgan neefektīvi parāda kopējās zivju populācijas izmaiņas, turpretim atsevišķi rādītāji parāda izmaiņas svarīgos zivju populāciju limitējošos faktoros.
Šī metode zināmā mērā balstās uz jau pārbaudītas un praksē pielietotas amerikāņu izstrādātas sistēmas, kurā izmaiņas ekosistēmā nosaka pēc nektona stāvokļa. Šīs sistēmas nosaukums ir Index of Biotic Integrity - IBI. Sākotnējā IBI un citas līdzīgas sistēmas parāda kāda faktora negatīvo ietekmi, salīdzinot to ar tīru, dabisku vidi, kas prasa labas zināšanas par neskartām zivju populācijām. Šādu metodi Zviedrijā praktiski nevar pielietot, jo ir tādi faktori, kuru ietekmi ir grūti noteikt, piemēram, zemes lietojumveida maiņa, svešu sugu introdukcija u.c. Tādēļ tiek izmantoti vispārēji rādītāji, kas ņemti no valsts zivsaimniecības datubāzes, nevis balstīti uz neskartas vides modeli.…