Cilvēka organismā ir 35-50 litru šķidruma (vidēji – 65%), no tiem 20-25 l ir šūnu šķidrums, 15-20 l atrodas ārpus šūnām. No šā ārpusšūnu šķidruma apmēram 5-5,5 l atrodas asins vados, apmēram 2 l – limfvados, pārējais ir siekalas (0,5-2 l), kuņģa sekrēts (3 l), muguras smadzeņu un smadzeņu šķidrums (0,13-0,2 ).
Asinis, būtiskākais cilvēka organisma šķidrums, kas nepārtraukti plūst asinsvados, veido apmēram 7% cilvēka masas. Asinis sastāv no formelemntiem (eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem) un plazmas. Plazma ir bezkrāsains viskiozs šķidrums, kura sastāvā ir 90-94% ūdens. Tas ir ūdens, ko uzņemam ar pārtiku un kas nonāk gremošanas traktā, pēc tam caur tā sienām uzsūcas asinīs un nonāk pārējos orgānos. Šā procesa laikā ar ūdeni notiek būtiskas strukturālas pārvērtības, kas prasa no mūsu organisma zināmu enerģijas patēriņu – no parastā ūdens veidojas strukturētais, tā sauktais dzīvais ūdens.
Plūzdamas pa sīki sazarotu asinsrites sistēmu, asinis nodrošina organismā vielmaiņu. No gremošanas trakta uzsūktās barības vielas asinis vispirms aizgādā uz aknām un no turienes “iznēsā ” pa visu organismu. Asinis apgādā audus ar nepieciešamo skābekli, kas uzņemts caur plaušu alveolu sienām. Savukārt audu izdalīti ogļskābo gāzi un citus vielmaiņas atkritumproduktus asinis izvada uz vietām, kur tie izdalās no organisma (uz plaušām, nierēm utt.). Asinis nodrošina organisma iekšējās vides pastāvīgumu (homeostāzi), piedalās ķermeņa temperatūras regulēšanā. Tās apgādā visu organismu arī ar bioloģiski aktīvām vielām – hormoniem, fermentiem u. c. Asiņu būtisks uzdevums – pasargāt organismu no vīrusu un mikroorganismu iekļūšanas cilvēka organismā.
Ūdens no cilvēka organisma izdalās gan ar sviedriem, gan ar izelpojamo gaisu, gan ar urīnu un citiem izdalījumiem. Organisma šķidruma krājums ir nepārtraukti jāpapildina. Pat nelieli šķidruma bilances traucējumi ievērojami pasliktina mūsu pašsajūtu: asins plazma un citi ārpusšūnu šķidrumi sabiezē, pieaug sāļu koncentrācija tajos, pieaug asinsspiediens, sākas traucējumi šūnu līmenī.
Vairums cilvēku uzņem mazāk ūdens, nekā tas būtu nepieciešams. Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka ūdens jādzer lēni, nelieliem malkiem, turklāt atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un veicamā darba smaguma pieaugušam cilvēkam diennaktī kopā ar barību jāuzņem vidēji 2-3 litri ūdens
“DZĪVAIS” ŪDENS CILVĒKA ORGANISMĀ
…
