Ūdens attīrīšanas filtrs ir iekārta suspendētu, koloidālu un izšķīdušu piemaisījumu atdalīšanai no ūdens. Pēc filtrēšanas ātruma izšķir ātrfiltrus, kuros suspendētās daļiņas tiek aizturētas filtrmateriāla porās visā tā tilpumā, un lēnfiltrus, kuros piemaisījumus aiztur virs filtrmateriāla izveidojies nosēdumu slānis. Filtrmateriālu izvēlās atbilstoši atdalāmo piemaisījumu veidam. Suspendēto vielu atdalīšanai lieto 700 – 2300 mm biezu smilts, antracīta vai keramzīta slāni (daļiņu caurmērs 0,5 – 2 mm), koloidālo un molekulāro piemaisījumu atdalīšanai – granulētu ogli vai citu sorbentu, sāļu jonus atdala ar jonītiem. Pēc filtrmateriāla slāņu skaita izšķir vienslāņa, divslāņu un vairākslāņu filtrus. Pēc filtrmateriāla daļiņu caurmēra izšķir filtrus ar sīkgraudainu vai rupjgraudainu filtrmateriālu.
Visumā izšķir dažādus filtru veidus, piemēram, smilts filtri, aktīvās ogles filtri, ultravioletā starojuma filtri, KDF filtri, apgrieztās osmozes filtri un citi.
Dažos filtros par filtrmateriālu lieto tikai papīru. Šis ir visneefektīvākais filtrācijas vieds. Atkarībā no filtrmateriāla porainības ūdens var tikt attīrīts arī no diezgan sīkām daļiņām, bet caur šiem filtriem ūdeni nevar attīrīt no ķimikālijām un citiem piesārņojumiem, kas bojā ūdens smaržu, garšu un krāsu. …