Tūrisms Latvijā 80-tajos gados

Katram no mums ir sava uztvere par plašo pasauli. Un katram savi sapņi. Kāds vēlas apceļot visu pasauli, kādam nepatīk pat uz tuvējo pilsētu aizbraukt. Bet iespējas ir. Jauniešiem, kas ceļošanas burvīgumu apzinās tikai tagad, grūti iedomāties Padomju periodā tūrismam raksturīgos ierobežojumus. Tiesa gan, vietējais tūrisms un ceļojumi uz citām PSRS republikām bija praktiski bez ierobežojumiem un ļoti izplatīti. Nokļūt ārzemēs bija liela privilēģija. Izvēlējos rakstīt tieši par Padomju laiku periodu, jo tas ir laiks, kuru neesmu īsti piedzīvojusi. Deviņdesmito gadu sākumu jau nedaudz atminos, bet Padomju laiki – par to tikai grāmatas un senču mutes spēj vēstīt.

Ceļojumu galamērķi Latvijā

Padomju periodā visstraujāk attīstījās vietējais tūrisms, turklāt paplašinājās tā mērogi. Viduslaiku dvesmu apvītās Cēsis bija ļoti populārs tūrisma objekts. Savukārt Daugavpils bijusi labi apmeklēta iepirkšanās vieta, bet ne kā tūrisma objekts. Vēl labi apmeklētas pilsētas bija Jūrmala, Liepāja, Līgatne, Sigulda (kas bijusi labi apmeklēta visos laikos), Smiltene, sāka apmeklēt arī Aglonu. Galvenie apskates objekti ārpus pilsētām bija Ventas rumba, Sietiņiezis, arī Ērgļu klintis.…