Tūrisma tirgus ir ekonomisko attiecību rašanās sfēra starp tūrisma produkta ražotāju un tā patērētāju, kurā notiek tūrisma pakalpojumu pārvēršanas process naudā un otrādi.
Katram tūrisma produkta kā ražotājam, tā arī patērētājam ir savas ekonomiskās intereses, kuras var nebūt vienādas. Bet ja intereses ir kopīgas, tad notiek tūrisma produkta pirkšanas – pārdošanas process. Tūrisma tirgū notiek tūrista naudas līdzekļu apmaiņa pret tūrisma produktu un pakalpojumiem. Tātad, tūrisma tirgus nozīmē vietu, kur notiek tūrisma produkta pirkšanas un pārdošanas darījumi (kompleksie tūr.pakalpojumi atsevišķi pakalpojumi vai preces, kas domātas tūristiem). Pie tam jāatzīmē, ka minētie darījumi ne vienmēr notiek vienā un tajā pašā vietā. Tūrisma tirgus netiek ierobežots ar specifisku vietu vai ģeogrāfisku zonu, tieši tādēļ tūrisma produkta pirkšanas un pārdošanas darījumi var notikt bez tiešas pārdevēja un pircēja iesaistīšanas, t.i. pa telefonu, faksu, Interneta tīklu un citiem komunikāciju līdzekļiem.
Tūrisma tirgus darbojas kā savdabīgs instruments ražotāju un patērētāju interešu saskaņošanai. Centrālo pozīciju tirgū protams ieņem pircējs (klients). Laba pārdevēja pienākums ir spēt apmierināt savu klientu vēlmes. Sabalansētas apmaiņas rezultātā, no vienas puses, notiek tūrisma produktu un pakalpojumu ražotāju un to lietotāju interešu apmierināšana, bet no otras – tiek radīti priekšnoteikumi tūrisma industrijas attīstībai. Tūrisma tirgus tiek raksturots ar tādiem rādītājiem kā sabalansēta pieprasījuma un piedāvājuma līmenis, tūrisma produkta realizācijas nosacījumiem un tirgus ietilpības. Tūrisma tirgus ietilpība ir spēja realizēt noteiktu tūrisma produktu apjomu (ceļojumus, preces, pakalpojumus) pastāvot noteiktām cenām un piedāvājumam. Atkarībā no cenu līmeņa nepieciešamība pēc tūrisma produkta var samazināties vai gluži otrādi – palielināties.
Tūrisma tirgus ir pietiekami sarežģīts, jo tūrisma produkts visbiežāk tiek pārdots nevis tieši, bet ar starpnieku palīdzību. Pakalpojumu tirgus nelīdzinās citiem tirgiem, kaut vai divu iemeslu dēļ:
1.pakalpojums neeksistē līdz tā saņemšanas brīdim un tas nozīmē, ka pakalpojumu nevar salīdzināt, kamēr tas nav izjusts. Salīdzināt var tikai gaidīto ar saņemto.
2.pakalpojumam ir augsta nenoteiktības pakāpe, kas klientu nostāda neizdevīgā stāvoklī, bet pārdevējiem ir apgrūtināta pakalpojumu virzīšana tirgū.…
