Itālija-zeme, kas neatstāj nevienu vienaldzīgu un liek arī daudziem tautiešiem dūšīgi strādāt, lai varētu apskatīt savām acīm to, par ko reiz dzirdēts seno laiku vēstures stundās skolā.
Itālija ir kontrastu zeme, gan katoļu baznīcas, gan mafijas mājvieta. Tā ir Eiropas kultūras dzimtene, tomēr tai visgrūtāk nākas izpildīt Eiropas Savienības direktīvas. Te sastopama gan sūra nabadzība, gan galvu reibinoša bagātība.
Daudzus gadsimtus Itālija ir piesaistījusi cilvēkus, kas tiecas pēc kultūras un romantikas. Tikai dažas valstis var sacensties ar tās mākslas, arhitektūras, mūzikas un literatūras klasiskajām tradīcijām, tās ainavām, virtuvi un vīniem. Kopš Otrā pasaules kara Itālija iekļuvusi pasaules desmit ekonomiski spēcīgāko valstu vidū, tomēr saglabājusi daudzas paražas un tradīcijas, kā arī turpina būt uzticīga senajam lauksaimniecības mantojumam.
Itālija, konstitūcionāla monarhija, spēcīgākā un augstākā civilizētā starp D.Eiropas valstīm. Ieņem vidējo no 3 Eiropas dienvidu pussalām, ar Alpiem un to piekalnēm no Eiropas kontinenta šķirta un pilnīgi atrodas Vidud jūras sfērā. Tāpēc Itālijai no visām Eiropas valstīm visdabiskākās robežas, izņemot Britaniju. Tagadējā Itālijas teritorijā ietilpst 310140 kv. Km. (ar Sicīlijas, sardīnijas u.c. salām) ar 41 milj. Iedz. (1930), vidēji vairāk nekā 125 uz kv. Km. Itālijas nosaukums vispirms tika attiecināts tiekai uz pussalas dienvidu daļu. T.i. tagadējo Kalabriju. Ar laiku tas pamazām paplašināts uz visu pussalu un arī tuvējo kontinenta daļu līdz Alpu pamatam. …
