Sabiedrībā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta bērnu interesēm un bērnu tiesību aizsardzībai. Jau vairākus gadus bija aktuāls jautājums par jaunas adopcijas kārtības ieviešanu Latvijā, kas atbilstu starptautiskajām prasībām un atvieglotu bērnu adopcijas procesu ne tikai Latvijā, bet arī bērnu adopciju uz ārvalstīm.
Pašlaik Latvijā ir 3436 bērni, kuri dzīvo bērnunamos vai patversmēs, 624 - bāreņu aprūpes centros un 427 bērni dzīvo specializētajos bērnu sociālās aprūpes centros. Uz 2007. gada 1. oktobri Latvijā ir 1322 bērni, ko iespējams adoptēt gan Latvijā, gan uz ārzemēm. Salīdzināšanai – 2006. gadā Latvijā bērnu skaits, kurus bija iespējams adoptēt bija nedaudz mazāks, t.i., 1206 bērni. Kā liecina statistika, 2006. gadā Latvijā tika adoptēti 89 bērni, bet uz ārzemēm – 147 (t.sk. uz Franciju – 83, Itāliju – 41, ASV – 21, Sanmarino – 2).
Ar 2003. gada 1. janvāri spēkā stājās ievērojami grozījumi Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk tekstā – LR CL) un jauni Ministru kabineta noteikumi par adopcijas kārtību, līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par samērā jauno adopcijas procesu un likuma grozījumu radītajām sekām.
Šajā darbā tiks apskatītas dažas normatīvo aktu normas, kas regulē adopcijas jautājumus Latvijā un, autoresprāt, būtu jāpapildina, jāizsaka precīzākā redakcijā vai jāuzmanās to piemērošanā, un tās ir:
1. Saskaņā ar Ministru kabineta 11.03.2003. noteikumu Nr.111 “Adopcijas kārtība” (turpmāk tekstā – Noteikumi) 18.3. punktu, bāriņtiesai pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas jāpieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju, taču adopciju reglamentējošie normatīvie akti neparedz bāriņtiesas rīcību gadījumos, ja ir saņemta apstiprinoša atbilde. …