Medus bite
Klase- kukaiņu , Kārta- plēvspārņu , Dzimta- bišveidīgie , Paveids/Suga- Apis mellifer
Strādīgā medus bite ir pazīstams un ļoti noderīgs kukainis, kas ievāc medu. Bites Latvijā apputeksnē vairāk nekā 80 procentu ziedošu augu. Bites, visticamāk mūsu zemē savulaik ir ienākušas no Austrumiem.
Dzīves cikls
Vasaras sākumā stropā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši bišu, pavasara sākumā – vairāki tūkstoši bišu. Stropā dzīvo divu veidu mātītes- bišu māte un darba bites, kā arī tēviņi - trani.
Katrā šūnā bišu māte iedēj vienu olu. No apaugļotām olām dzimst mātītes, no pārējām – trani.
Pēc trim diennaktīm izšķiļas kāpuri, kas 6-7 dienu laikā četrreiz maina čaulu un ātri aug. Bites kāpuru šūnas aizpilda ar vasku. Kāpuri pārtop par kūniņām, pēc tam par bitēm. Biti pēc šūnas pamešanas joprojām vēl baro, taču ta sāk jau strādāt, piemēram, tīra šūnas.
Vecākās bites strādā ārpus stropa. 11 dienas pēc šūnas pamešanas bites vaska dziedzeri sāk ražot vaska zvīņas, no kurām tiek būvētas kāres.
No 16. – 20. dzīvības dienai daļa bišu saņem nektāru, ko pārstrādā par medu. Bite pirmo reizi izlido no stropa 20 dienas pēc šūnas atstāšanas, sākuma stropa tuvumā, lai izkārnītos. Turpmākie, aizvien tālākie lidojumi ļauj bitei iepazīt apkārtni. Savukārt citas bites dodas uz laukiem jau 15. – 20. dzīves dienā, reizēm ātrāk. Bez nektāra vākšanas un ziedputekšņiem bites vāc arī lipīgas balzāmveida vielas no dažu koku pumpuriem.…
