1. Kaulu lūz. Kaulu lūz veidi. Diagnostika. Kaulu lūz īpatnības bērniem.
Visbiežākie kaulu bojājumi. Tos rada mehāniska spēka iedarbība, vienmēr cieš arī apkārtējie audi. Ievainojot lielākus as-v, bīstama asiņ, nervu bojājuma gadījumā - paralīzes. Var bojāt svarīgus orgānus. Vaļējs lūzums - infekcijas ieejas vārtiem (mīksto audu sastrutojums, osteomielīts). Klasifikācija: *Pēc izcelsmes iedzimtie (vairākos kaulos); iegūtie (dzemdîbu gaitā un vēlâk). *Pēc etioloģijas: traumatiskie. Ja lūzums radies spēka iedarbîbas vietā- tiešais lūzums (sitiens), ja zināmā attālumā no spēka iedarbības vietas - netiešais (krītot). Atkarībā no traumas iedarbības veida izdala liekšanas, rotācijas, atrāvuma, spiediena (kompresijas); patoloģiskie - iemesls ir dažādas kaulu slimības (osteomielîts, kaulu audzēji). Traumai niecīga nozīme. *Pēc klīnikas: slēgtie - bojāts kauls un apkārtējie audi, bet āda vesela; vaļējie - brūce. Sauc arī par komplicētu lūz.*Pēc apjoma: Pilnīgs - ja pārlūzis viss kauls. Daļējs - ja kauls tikai ieplīsis. Pie daļējiem - arī zaļā zara lūzums, kad kauls pilnīgi vai daļēji bojāts, bet periosts nav pārrauts. *Pēc lokalizācijas - diafizārie, metafizārie, epifizārie. intraartikulārie - ja lūzums skāris locītavu; ar dislokāciju, bez. *Pēc lūz līnijas – 1) vienkāršs – šķērsie<300, slīpie>300, spirālveida; 2) ķīļveida –spirāls, izliekts, fragmentēts; 3) Sarežģīts – spirāls, segmentārs, daudzšķembains; 4) Kompresijas (mugurkauls); 5) zaļā zara. *Pēc norises: *vienkārši; *komplicēti - dažādi sarežģīj, as-v, nn. boj, org boj, inf; *kombinēti - bojājumi arī citās ķermeņa daļās, ribu lūzums + liesas plīsums. Lūz kopīgās pazīmes: Vispārējās pazīmes: sāpes var izraisīt šoku vai kolapsu; bojāto audu uzsūkšanās produkti rada intoksikāciju; v.b. T0C. Vietējās paz: *Sāpes - pastiprinās pie kustībām, miera stāvoklī samazinās, pat izzūd. Ja aizdomas par lūz - jāpalpē ekstremitāte visā tās garumā. Palpācijas laikā jūt stipras sāpes lūz rajonā. Pastāv netiešās sāpes –jūt sāpes nevis spiediena vietā, bet lūz rajonā. *Deformāc - to izraisa kaulu galu novirze lūz vietā. Konstatē salīdzinot cietušo pusi ar veselo. *Fjas trauc - vairāk raksturīgi garo kaulu lūz. *Ekstremitātes saīsinājums - cēlonis ir mm. spastiska saraušanās, tādēļ kaulu gali novirzās gareniskā virzienā. Salīdzina abas ektrem. (Augšdelms = acromion – olecranon. Apakšdelms = olecranon -īlenveida izaugums. Augšstilbs = trochanter major - ārējais epikondils. Apakšstilbs = fibulas galviņa - ārējā potīte). Saīsinājumi var būt: 1) īsti - pie lūz, augš traucēj. 2)Šķietami - pie ankilozes, frigiditātes. 3)Relatīvi - pie mežģīj - izmainītas attiecības starp segmentiem. *Pampums un asinsizplūdums - Ja asinsizplūd atrodas dziļi audos, tad no ārpuses to redz pēc vairākām h vai d *Nenormāls kustīg - pirmais tiešais lūz sy. *Krepitācija - rodas, pakustinot, sakarā ar kaulu galu rīvēšanos, 2. tiešais lūz sy. Rtg. uzņ jāizdara vismaz 2 dažādās plaknēs – redz lūz līniju, kaulu veseluma pārrāvumu, šķembu esamību! Kaulu lūz īpatn bērniem, th pamatprincipi. Bērniem ir ļoti labi attīstīta kaulplēve. Lūz gad tā pilnībā netiek bojāta un saglabā savu saikni ar kaula šķembām, kuras pateicoties tam nobīdās zem leņķa- pēc zaļā zara principa. Bērn un jaun gados, kad kaula augš zonas vēl nav slēgušās, bieži traumu iespaidā notiek kaulu plēves atvienoš no kaula skrimšļainās daļas, kas vēl nav pārkaulojusies; pie kam epifīze atdalās un nobīdās. Tādus lūzs sauc par epifiziolīziem lūz. Ja kopā ar epifīzi nobīdās arī atlūzušā kaula daļa, kas saglabājusi saiti ar epifīzi, tad runā par osteoepifizeoliziem lūz. Harris-Salter klasifikācija epifīžu traumām - 5 pak. Visos gad veidojas varus, valgus, rekurvācija (izliekts uz priekšu), antekurvācija (uz mugurpusi). Bērnam augot pēc 3 - 5 g.v. veidojas deformāc, kas papildus jāārstē.
2. Kaulu reģener (osteoģenēze). Kaulu lūz dzīš stadijas. Faktori un apstākļi, kuri ietekmē osteoģ. Kaulu lūz reģ procesa īpatn veciem cilv.
Osteoģenēzes būtība – minerālsāļu uzņemš un ieslēgš kaulvielas saistaudu pamatmasā. Normālu osteoģenēzi nosaka: 1)osteoblastu (ja> osteoskleroze) –osteoklastu (ja> osteoporoze) aktivitāte pašā kaulā, 2)minerālsāļu, bar vielu piegāde, 3)A,C,D vit. konc – nodrošina Ca jonu pāreju no bar asinīs, kaulos, 4)Gl. parathyr u.c.dziedz.darb –izvada Ca no kaula. 5)fosfatāzes darb, (asinīs šķeļ P jaunos savienoj, ļaujot tam savienoties ar Ca. Lai Ca uzsūktos, vajag skāba kuņģa vide. 6)ēš režīms, k-z-tr stāv, 7)lok as apg kaulā (a.nutritiva), 8)meh fakt ietekme (Slodze stimulē dzīš, darb kā kairinātājs, reflekss, lai sāktu ražot kaulaudus. Labākā slodze ir pa asi). 9)inervāc. Noteikumi labai reģen: *precīza lokaliz, *stabiliz, *asinsapg nodroš. Liela hematoma, ilgstoša, liela tūska dos resnus rumbēj. Tiklīdz kauls sacietē, tā vairāk nedrīkst vilkt, jo padodas tikai mīkstie audi. Faktori, kas ietekmē dzīš: vec, fiz stāv, psihoneirol stāv, vielmaiņa, kinēt en spēks un ātrums traumas brīdī, avitaminoze, CD, Rtg kontrole, laktāc, etc. Liela noz ir reģenerāta vaskulariz un mikrocirk. atjaun. Ja fragm labi salikti un cieši atrodas kopā un stabili fiksēti, tad saaugš notiek uz intermediārā rumb rēķina, ar minim periostālā rumb palīdz. Pēc intermed rumb izveidoš iepriekš rumb reducējas, bet intermed pārveidojas par N strukt. Ja ir pietiek apasiņ un nekustīg, tad skrimslis aizvietojas ar kaulaud. Lūz saaug reģener ceļā. Kaulaudu atjaunoš piedalās: *periosta kambiâlâ slāņa š, *endosta, Haversa un Folkmaņa (perforējošie) kanālu š, *mazdifer k sm š, *ieaugošo asv mezenhim š. Osteogēnâs š ir osteobl, fibrobl, osteoc, histioc, limfoîdâs, tauku un endoteliâlâs, mieloîdâs un erpoēzes š. Traumas brīdī rodas asinsizpl, daļa traumēto š iet bojā, attīstās tūska un aseptisks iek. Notiek leu emigrāc, iekais infitr. Boj š un audi pamazām uzsūcas. Vienlaikus sāk ↑mezenh š un attīstās osteobl.…
