Kas ir krīze
Izšķir divu veidu krīzes – vecumposmu jeb attīstības un traumatiskās. Lai gan šo divu veidu krīzes būtībā nav viena no otras nodalāmas, šajā darbā es vēlētos runāt par traumatiskajām krīzēm.
Var teikt, ka kritisks krīzes stāvoklis rodas tādā dzīves situācijā, kurā kāda cilvēka iepriekšējā pieredze un līdzšinējo reakciju veidi nav pietiekami, lai pārvarētu aktuālo situāciju. Traumatisko krīzi var definēt kā indivīda psihisko situāciju, kas rodas pie tāda veida un pakāpes notikumiem, kad cilvēks sajūt nopietnu apdraudējumu savai fiziskajai eksistencei, sociālajai identitātei un drošībai vai saskata draudus kādu citu savas dzīves mērķu īstenošanai.
Par krīzi nevar uzskatīt jebko. Ja cilvēks pārdzīvo stresu, bet situācija nekļūst nekontrolējama – tā nav krīze. Krīzi raksturo situācijas nekontrolējamība. Parasti to izraisa kāds nepatīkams, negaidīts atklājums vai notikums, kas mūsu dzīvi ietekmēs uz ilgu laiku. Krīzē ir ļoti daudz negatīvu emociju, visbiežāk tās ir dusmas, kas nonāk līdz pat naidam. To izraisa aizvainojums. Bieži sastopama emocija krīzes gadījumā ir kauns. Tā ir sajūta, ka cilvēku it kā novēro kāds kritisks tiesnesis, kas patiesībā ir cilvēks pats. Kauns bieži tiek jaukts ar vainas sajūtu. Seksuālās vardarbības upuri bieži izjūt kaunu. To izraisa katram cilvēkam piemītošā ilūzija, ka mēs dzīvojam taisnīgā pasaulē. …