Trauksmes jēdziena izpratne Z.Freida un K.Hornejas skatījumā

Trauksme – emocionāls stāvoklis (bailes, nemiers, bažas), kas rodas neskaidru, nenoteiktu reālu vai iedomātu draudu iespaidā. Parasti trauksmi atšķir no bailēm, kas ir saistītas ar kādu konkrētu objektu vai cilvēku. Trauksme var būt situatīva un raksturot indivīda stāvokli kādā konkrētā brīdī un var būt personības īpašība (trauksmainība) kā pastāvīga nosliece pārdzīvot trauksmi gandrīz jebkurā situācijā [1;144].
Trauksme ir bieži sastopams un samērā nespecifisks simptoms. Trauksmes stāvokļa diferencāldiagnostika ir ļoti plaša. Tā ietver gan reakcijas uz stresu, gan daudzas somatiskas sūdzības, kā arī psihiskus traucējumus. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka trauksmes stāvokli rada tikai dažādi ārēji stresori un/vai iekšēji psiholoģiski konflikti. Ir konstatēts, ka daži trauksmes stāvokļi ir primāras slimības, kas rodas iedzimtas predispozīcijas dēļ.
Trauksme var būt arī psihisku slimību simptoms – šizofrēnija, citu psihožu, garastāvokļu svārstību un depresiju. Komorbiditāte starp trauksmes stāvokļiem un depresijām ir ļoti augsta. Gandrīz pusei depresīvu pacientu ir izteikti trauksmes simptomi [4].…