Apdrošināšanas pamatā ir riska jēdziens – tas ir nejaušs gadījums, kas noved pie kaitējuma. Šī jēdziena definēšanu sadala trijās pakāpes:
Risks tiek vispārīgi noteikts kā varbūtiskais saimniecisko darbību rezultātu izkārtojums. Šo rezultātu ne viennozīmīgums izriet no ārējās vides faktoru nenoteiktības un informācijas nepilnības, kura piemīt lēmumu pieņemšanas procesiem.
Ārējās vides faktoru nenoteiktības izpausmes var būt šādas:
Dabiskās vides faktori (stihiskie posti utt..); Tehniskās vides faktori (tehnisko iekārtu, energoapgādes kļūme utt.); Saimnieciskās vides faktori (konkurentu, patērētāju darbības); Sabiedriskās vides faktori (likumdošanas izmaiņas).
Informācijas nepilnība, kas piemīt lēmumu pieņemšanas procesiem, var attiekties uz šā procesa dažnedažādiem posmiem. Personai, kas pieņem lēmumu, visbiežāk nav pilnīgas infornmācijas par procesu un tiem faktoriem, kas var ietekmēt gaidāmus rezultātus. Rezultātā veidojas situācija, kurā jebkurš pieņemamais lēmums vai rīcība noved nevis pie konkrētā iznākuma, bet pie iespējamo rezultātu kāda varbūtiskā izkārtojuma.
Risku definē kā faktisko rezultātu novirzi no sākotnēji plānotām gaidām. Faktiski sasniedzamie rezultāti novirzās no sagaidāmiem rezultātiem uz vienu vai otru pusi, un tās novirzes ir riska izteiksmes. …