Pēdējās desmitgadēs transnacionālas korporācijas turpinājušas attīstīties un pamazām īstenot tirgus kontroli, ieņemot vadošās pozīcijas pasaules ekonomikā. Aptuveni divsimt gigantiskas korporācijas, lielākā daļa no kurām apgrozījuma ziņā ir lielākas par daudzām nacionālajām ekonomikām, kontrolē vairāk kā ceturtdaļu pasaules ekonomisko aktivitāšu.
Transnacionālu kompāniju galvenā iezīme ir tā, ka savas galvenās mītnes un finansu centrus tās uztur augsti attīstītajās valstīs, taču rūpnīcas un ražošanas centri tiek uzturēti ārzonās, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Transnacionālās korporācijas par savu ražotņu dislokācijas vietu izvēlas mazattīstītas valstis, kur ir izdevīgāki ekonomiskie apstākļi biznesa operācijām- ir pieejami lēti izejvielu resursi, relatīvi lēts darbaspēks, nav nodokļu sloga. Tādējādi lielās korporācijas nav finansiāli atbildīgas un nenes nekādus ienākumus tām valstīm, kurās atrodas to galvenās ražotnes. Pārsvarā šo kompāniju meitas uzņēmumu vai ražotņu darbība tiek vadīta no mātes kompānijas, kas atrodas attīstītajās valstīs, no kurienes tās īsteno vairākumu rīkojumu un uz kurieni beigās arī tiek repatriēta peļņa. Diemžēl, transnacionālās korporācijas nejūt ne vien finansiālu atbildību pret valstīm, kurās izvietotas to ražotnes, bet arī sociālu atbildību, kas saistīta ar cilvēktiesību neievērošanu.…