Pacienti psihiatriskajos stacionāros gūst labumu piedaloties radošās grupās, izpaužot savas pozitīvās un negatīvās izjūtas, kā arī iegūst grupas akceptu un savu personisko akceptu savstarpēji nekonkurējošās aktivitātēs. Fokuss tiek orientēts uz radošo ekspresiju bez nepieciešamiem specifiskiem treniņiem mākslas radīšanā [Sibbet C.,2008].
Transference un projektīvie procesi
Grupās vienlaicīgi darbojas dažādi līmeņi: (C. Sibbeta tos ir izkārtojusi pēc Case&Dalley, 1992)
1. esošās (savstarpējās) attiecības, kuras balstītas uz realitāti jeb apzinātais līmenis;
2. transference starp terapeitu un dalībniekiem, kā arī dalībniekiem savā starpā;
3. iekšējie psihiskie procesi, kad citi dalībnieki grupā, ieskaitot terapeitu, reflektējas attiecībā uz vienu personu, jeb atspoguļo personas neapzinātos elementus;
4. pirmatnējās pamata formas (pamatmatrica), kuras aptuveni definējis Jungs, kā esošas kolektīvā bezapziņā – tā saucamā „rezonanse”, kad dalībnieki darbojas vienlaicīgi ierobežotā tēmā, piemēram, sinhroni zīmē [Sibbett C., 2008].
Noslēgumā vēlos teikt, ka mūzikas terapija grupā ir brīnišķīgs veids, kā netieši saprast un pieskarties savām jūtām un afektiem, netieši tos pārrunāt ar citiem un iegūt derīgas atziņas par sevi, saviem uzvedības modeļiem un konflikta risināšanas prasmēm. Mūzika ir neredzams gaisa tilts starp prātu un sirdi.
…