Nākot Vācijā pie varas Hitleram, tas iezīmēja vienu no asiņainākajiem un briesmīgākajiem posmiem Eiropas vēsturē. Hitlers savā politikā tās izpausmēs bija vairāk intuitīvs nekā analītisks. Viņa impulsivitāte no pārlieku lielā aizrautība par cīņu tikai, lai cīnītos, noveda pie vispārējas realitātes zaudēšanas. Tas attiecās gan uz agresīvās ārpolitikas realizēšanu, gan idejai par ‘tīro āriešu’, kuru viņš centās ieviest ar asinsizliešanu. Hitlers baidījās no miera, bet alka pēc kara. Lai gan pirmajos valdīšanas gados viņš bija aizņemts ar varas nostiprināšanu valstī, lai vēlāk sekotu
Hitlers centās apvienot vācu tautu, paplašinot tā saukto ‘dzīves telpu’. Vācija realizēja Austrijas anšlusu, pievienojot to savai teritorijai, tādējādi pārkāpjot Versaļas līgumu. ‘Dzīves telpas’ paplašināšana tik veikta galvenokārt uz nacisma ideoloģijas pamata, kas paredzēja arī šīs tīrās rases izveidošanu.…