Morālās attīstības teorija bērna audzināšanā.
Bērnu vidū šobrīd ir sastopama „jaunā” morāle, t.i.:
• Jauniešu noziedzība;
• Necieņa pret autoritātēm;
• Vardarbība un huligānisms skolās;
• Bērnu cietsirdība;
• Špikošana;
• Egoisms;
• Narkotikas un alkohols;
• Pusaudžu sekss.
Vissatraucošākais šajā ir daudzu jauniešu bezatbildība un domāšana – viņi neuzskata, ka dara neko sliktu.
Morālās attīstības teorijas pamatidejas:
1. Morāles pamatā ir cieņa – t.i., cieņa pret sevi, cieņa pret citiem, cieņa pret apkārtējo vidi. Šeit galvenā būtība – dari citiem tā, kā gribi, lai citi dara tev.
2. Morāles izpratne bērniem attīstās lēni un pakāpeniski – t.i., morāles izpratne nerodas pēkšņi. No dzimšanas brīža līdz četru gadu vecumam – šie četri gadi ir ārkārtīgi svarīgi turpmākajā morālajā attīstībā – atkarībā no tā kādā vidē aug bērns. Pārējās morālās attīstības stadijas var iedalīt:
a. 0.stadija (apm. 4g.) – Egocentriskā domāšana: visam jānotiek tā, kā es to vēlos. Iemesls censties: Vēlme saņemt atlīdzību un izvairīties no soda.
b. 1.stadija – (apm. 5g.) Bezierunu paklausība: man jādara tā, kā man liek. Iemesls censties: Vēlme izvairīties no nepatikšanām.
c. 2.stadija (pirmie pirmsskolas gadi) – Savtīguma uzplūdi: man jāparūpējas pašam par sevi un jābūt labam arī pret tiem, kas ir labi pret mani. Iemesls censties: Savtība (Kas man par to būs?).
d. 3.stadija (agrīnie pusaudža gadi) – Pielāgošanās apkārtējiem: man jābūt labam un jāattaisno cerības, kuras uz mani liek tuvinieki. Iemesls censties: lai citi būtu par mani labās domās (sociālā atzinība) un es varētu būt labās domās par sevi (pašapziņa).
…