3.8. Vielu eliminācija un to ietekmējošie faktori
Svešdabīgās vielas nepārveidotas vai biotransformācijas produktu veidā tiek izvadītas no organisma. Liela daļa vielu tiek izvadītas caur nierēm ar urīnu. Citas vielas izdalās caur aknām ar žulti un tālāk ar ekskrementiem. Orgāni, caur kuriem regulāri izdalās toksisku vielas un to metabolīti, pakāpeniski var tikt stipri bojāti.
Organismam svešdabīgo vielu inaktivēšana vai sašķelšanu un izdalīšanu no organisma sauc par elimināciju.
Eliminācija ir process, kurā viela izvadās no organisma.
Eliminācija kļūst par galveno toksikokinētisko faktoru, kad absorbcija un distribūcija ir pilnīga (ir līdzsvars).
Elimināciju ietekmē:
• orgānu sistēmas funkcionālais stāvoklis,
• vecums,
• patofizioloģiskie apstākļi,
• vielu mijiedarbība.
Eliminācijas procesu raksturo eliminācijas pusperiods (Et1/2), t.i., laika periods, kāds ir nepieciešams, lai 50% toksiskās vielas tiktu izvadīti no organisma. Piemēram, ibuprofēna eliminācijas t1/2 ir 2 stundas.
Jo īsāks ir Et1/2 atbilstošais laiks, jo ātrāk toksiskā viela eliminēsies. To izmanto, saindēšanās ārstēšanā, lai novērtētu, kad saindēšanās simptomi varētu samazināties vai pat sagaidāmas toksiskās vielas iedarbības beigas.
Vislabāk, ja vielai ir zināms gan distribūcijas, gan eliminācijas pusperiods, tad prognozes ir daudz precīzākas.
Eliminācijas procesu raksturo arī vielas klīriness- ātrums ar kādu bioloģiskais šķidrums pilnībā attīrās no vielas – ml/min.
Vielas no organisma izvadās dažādos veidos:
• ar urīnu,
• ar žulti (ar ekskrementiem),
• caur plaušām,
• ar asarām,
• ar sviedriem,
• siekalām,
• ar mātes pienu,
• caur visām pazaudētām šūnām.
…
