Lai funkcionētu tirgus, ir jābūt piedāvājumam un pieprasījumam. Pieprasījumu veido cilvēku vēlmes un vajadzības, bet piedāvājumu – resursi. Vēlmes ir cilvēka griba iegūt kaut ko nepieciešamu.
Lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot un attīstīties, viņam nepieciešams apmierināt savas vajadzības – bioloģiskās, sociālās un garīgās.
Kā pirmās, nepieciešams apmierināt materiālās jeb fiziskās vajadzības, kas ietver vajadzību pēc pārtikas, apģērba, dzīvesvietas, aizsardzības u.c. Ja netiek apmierināta kāda no šīm pamatvajadzībām, cilvēka izdzīvošana ir apdraudēta.
Tā kā cilvēks ir sociāla būtne, jābūt apmierinātām arī viņa sociālajām un garīgajām vajadzībām. Tās ir vajadzības pēc darba, izglītības, reliģijas un audzināšanas. Šīs vajadzības ir cilvēka radošo spēju izpausmes un tā personības attīstības pamats.
Vajadzības pastāvīgi mainās un attīstās. Šis process tiek uzskatīts kā kaut kas cilvēkam iztrūkstošs, kā nepieciešamība. Cilvēku attīstības līmenis konkrētā vietā, norāda uz sabiedrības kultūras attīstības līmeni šajā reģionā. Un, jo augtāks kultūras līmenis, jo daudzveidīgākas un izsmalcinātākas kļūst vajadzības.
Materiālo labumu un pakalpojumu sniegšana nav ekonomikas pašmērķis.
Mūsdienās, cilvēks darbu vairs neuztver vienīgi kā iztikas līdzekli, bet uzskata to arī par savu fizisko un garīgo spēju pilnīgu atklāsmi un izaugsmi.
Ekonomika apskata gan indivīda personiskās vajadzības, gan privāto uzņēmumu un valsts sektora ražošanas vajadzības. Kā vieniem, tā arī otriem nepieciešami ražošanas līdzekļi, lai varētu ražot patēriņa preces un sniegt pakalpojumus, apmierinot patērētāju vajadzības.
Vajadzības var iedalīt absolūtajās un relatīvajās. …
