Tikumība un profesionālā ētika

Ētiskajam tuvu, bieži ar to sinonīmi tiek lietots morāles jēdziens. Morāle ir ētikas priekšmets. Morāles jēdziens cēlies no latīņu valodas vārda mos, mores un tam ir līdzīga nozīme kā grieķu valodas vārdam ethos. Morāle pauž priekšstatu par to, kā cilvēkam ir jādzīvo, jārīkojas, jāuzvedas. Morāle ir principu un normu kopums, kas vēsturiski izveidojies sakarā ar cilvēku priekšstatiem par labo un ļauno, pienākumu, godu u.c., un to ievērošanas nodrošina cilvēka iekšējā pārliecība un sabiedriskā doma. Nav iespējams stingri nošķirt ētikas jēdzienu no morāles jēdziena. 20. gs. ar vārdu morāle saprot vienu no gara izpausmēm, kurā ietverts labais kā jābūtība. Morālā jābūtība tiek veidota no ļoti dažādu obligātu pakāpju veidojumiem. Morāle kā viena no senākajām sabiedrības parādībām eksistēja jau pirmatnējā kopienā, bet par ētikas priekšmetu tā kļuva tikai verdzības iekārtā. Morāles jēdzienā ietilpst labā un ļaunā problēma; jautājums par tikumisko normu avotu; gribas brīvības problēmas, kas ir morāles filosofijas centrālie jautājumi. Viena no morāles funkcijām ir regulācija.1
Mēs dzīvojam laikā, kad morāles normu ievērošana bieži vien tiek atstāta otrajā plānā. Arvien biežāk tiek runāts ne tikai par vērtību pārmaiņām, bet arī par vērtību sabrukumu.…