Pazīmes
Pieskaršanās elektrisko strāvu vadošām daļām vispirms izsauc bailes, pēc tam strāvas iedarbībā notiek muskuļu kontrakcija (savilkšanās) un ir grūti vai pat pilnīgi neiespējami atraut roku no strāvas avota.
Dažādu muskuļu grupu spēcīgs sasprindzinājums var izraisīt kaulu lūzumus; muskuļu kontrakcijas var pārņemt visus muskuļus, ieskaitot diafragmu un starpribu muskuļus, tā izraisa elpošanas apstāšanos.
Ilgāks kontakts izraisa arī sirdsdarbības apstāšanos un nāvi. Stiprāka strāva pat īslaicīga kontakta rezultātā var momentāli izraisīt sirdsdarbības apstāšanos.
Samaņas zudumu vēro 80% cietušo. Cietušie bezsamaņā ir ļoti nemierīgi, viņiem var būt paātrināta sirdsdarbība un strauja elpošana.
Samaņai atgriežoties, cietušajam ir stipras galvassāpes, nespēks un miegainība, viņš ir uzbudināts, elpošana ir paātrināta, pulss ātrs un vājš.
Āda ir bāla vai zilgana.
Nereti vēro jušanas traucējumus. Daudziem cilvēkiem elektriskās strāvas ietekmē tiek paralizētas balss saites, tāpēc viņi nevar pasaukt palīgā.
Strāva, ejot caur ķermeņa audiem, rada siltumu, un elektriskās strāvas kontakta vietā ar ķermeni rodas apdegums un pietūkums.
Asinsvadu bojājuma gadījumā uz ādas parādās sarkanas svītras, līdzīgas koku zariem vai veidojas plakani sacietējumi dzeltenā vai dzelteni pelēkā krāsā 3 – 10 mm diametrā, sāpju sajūtas nav.
Izmaiņas rodas ne tikai strāvas avota saskares vietā, bet arī dziļāk – visā strāvas ceļā. Līdzīgas brūces ir arī strāvas izejas vietā.
Cietušā stāvoklis ir atkarīgs no strāvas plūsmas ceļa jeb tā sauktās strāvas cilpas. Atkarībā no ieejas un izejas vietas strāvai ir apmēram 20 strāvas cilpu. Visbīstamākā ir strāvas caurplūšana caur sirdi. Ļoti bīstama ir arī strāvas plūšana caur galvas smadzenēm.
…
