Tiesu medicīna – patstāvīga medicīnas zinātne, kas pēta un risina medicīnas un bioloģijas jautājumus, kuri rodas tiesībaizsardzības iestāžu darbā, izlemjot un iztiesājot krimināllietas un civillietas. Tiesu medicīna nodarbojas ar tiesmedicīnas ekspertīzes procesuālajiem un organizatoriskajiem jautājumiem
Tiesu medicīna kalpo noziegumu atklāšanai:
- justīcijai;
- ārstniecības iestādēm, ārstnieciski profilaktiskais darbs.
Tiesu medicīna ir samērā jauna zinātne, taču nepieciešamība pēc tās radās jau 5. – 6. gs. Ķīnā un Grieķijā. Romā noslepkavotos izstādīja uz ielas, lai viņus varētu apskatīt.
Līķu sekcijas Latvijā ieviesa jau 18. gs. Tiesu ekspertīzi no 1922 – 1937. gadam tiesu medicīnisko apskati un atzinumu sniedza apriņķa ārsts.
Tiesu medicīnas eksperti – ir darbinieki ar ārsta diplomu, par tiesas medicīnas ekspertu var pieaicināt jebkuru ārstu, kurš var dot atzinumu.
Tiesu medicīnas objekti:
līķi, mirušie;
dzīvas personas, cietušie;
bioloģiskie objekti;
tieslietu izmeklēšanas materiāli (protokoli, citu ekspertu slēdzieni).
Tiesu medicīnas struktūra
Laboratorijas:
* kriminālistikas – ieroči;
* ķīmijas – alkohols, saindēšanās ar medikamentiem, metāliem;
* bioloģiskā – asinis, ķermeņa audu daļiņas, fekālijas, mati, izdalījumi
…
