Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Likumā tieši paredzētos gadījumos tiesisko rezultātu rada arī bezdarbība un klusuciešana. Ja darījuma dalibnieku darbības ir dažādi istulkojamas, izšķirošā nozīme ir viņu gribai. Tiesiskās attiecības ir sabiedriskas attiecības, kas balstās uz likuma un pauž to dalībnieku gribu.
Arī šāda darījuma noslēgšana ir juridiski nozīmīgs fakts. Ja darījums nav spēkā, ir jārisina jautājumi par sekām, kādas radušās tāpēc, ka viena vai abas puses, cerot uz darījuma spēkā esamību, ir kaut ko nodevušas otrai pusei vai izdarījušas.
Atkarībā no tā, cik subjektu gribas izpaudumi ir vajadzīgi, darījumus iedala vienpusējos un divpusējos (daudzpusējos). Vienpusēji ir tie darījumi, kuros pietiek ar viena cilvēka gribas izpaudumu, lai rastos noteiktas tiesiskas sekas. Vienpusējs darījums neprasa kādas citas personas piekrišanu vai citādu gribas izpausmi. Vairums darījumu ir divpusēji vai daudzpusēji, tos sauc par līgumiem. Līguma noslēgšanai vajadzīga pušu vienošanās.
Darījuma dalībnieki. Darījumus var slēgt fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atbilstoša tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesībspēja ir spēja būt par civilo tiesību nesēju. Fiziskai personai tā piemīt no dzimšanas. Arī mazs bērns var būt tiesiska darījuma puse. Piemēram, māju, ko mantojis nepilngadīgais, pirkuma līgumā juridiski pārdod šīs nepilngadīgais. Taču līguma noslēgšanu šīs nepilngadīgais pats nevar veikt, jo viņam nav rīcībspējas. Vērtējot darījuma spēkā esamību, pirmām kārtām jāpārliecinās, vai tā dalībniekiem bija rīcībspēja darījuma noslēgšanas brīdī. Ja tās nebija, tad saprotams, ka darījums nevar dot iecerēto rezultātu, jo pēc likuma ar šādu subjektu gribas izpaudumiem nevar iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Tiesību spējīgas tiesisko darījumos ir ne vien fiziskas, bet arī juridiskas personas, ja likums nenosaka citādi. Likumā vai juridiskas personas statūtos var būt ierobežojumi, saskaņā ar kuriem konkrēta juridiska persona nevar būt par visu iespējamo tiesību un pienākumu nesēju. Piemēram, SIA nevar iegūt tādas tiesības un uzņemties tādus pienākumus, kādi ir bankai
Tiesisko darījumu priekšmets. Tiesiska darījuma priekšmets ir visu darījumu būtiska sastāvdaļa, kas parāda, kādēļ darījums tiek slēgts. …
