2.2. Pasūtītāja pienākumi
2222. pants nosaka, ka pasūtītājam jāpieņem tā izpildītais pasūtījums, pretējā gadījumā viņš atbild par nokavējuma sekām. Pants nosaka arī to, ka pirms pasūtījuma pieņemšanas, pasūtītājam ir tiesības veikt pārbaudi, tā kā konstatējot trūkumus, pasūtītājs var arī attiekties no lietas. Pārbaudi var veikt arī trešā persona, bet jebkurā gadījumā, ja pārbaude netiek veikta, tad tiesa nosaka termiņu, pēc kura iztecējuma pasūtītājs ir atzinis lietu par labu .
Likums atrunā arī norēķināšanās kārtību. Tiklīdz pasūtījums ir atzīts par labu un tika pieņemts, pasūtītājam ir jāsamaksā norunātā maksa. Puses līgumā var vienoties par konkrētu maksāšanas termiņu, vietu un veidu. Prasīt samaksu uz priekšu uzņēmējs var tikai tad, kad viņš to tieši pielīdzis. Norunātā maksa ir jāsamaksā arī tajā gadījumā, kad nodotā lieta ir gājusi bojā bez uzņēmēja vainas dēļ jau pēc padarītā darba. Ja pasūtītājs ir kaut kādā viedā kavējis izpildīt pasūtījumu, tad arī šajā gadījumā uzņēmējs ir tiesīgs prasīt samaksu. Ja darba izpilde ir neiespējama kāda darba priekšmeta bojāejas dēļ, bet tikai tajā gadījumā, ja puses nebija pie tā vainīgas, pasūtītājam atkrīt nepieciešamība veikt samaksu, tomēr ja darbs bija jau iesākts, pasūtītājam ir jāatlīdzina radušies izdevumi un uzņēmēja pieliktās pūles. Pasūtītājam jāatlīdzina visas papildus izmaksas, kas ir radušās veicot pasūtījumu, bet tikai tajā gadījumā, ja tie nebija atrunāti līgumā iepriekš .
Civillikums nosaka konkrētas normas, kas ir jāievēro gan pasūtītājam, gan uzņēmējam, kā arī aizsargā gan vienu, gan otru pusi konkrētos gadījumos. Ievērojot šos noteikumus puses var veidot uzticīgas un ilgstošas attiecības, kas dot labumu ne tikai kādai vienai konkrētai personai, bet gan abām pusēm reizē.
…