Tiesību jēdziens un sistēma.
Tiesības visbiežāk saprot kā visiem obligāto sociālo normu sistēmu, ko aizsargā valsts. Šīs sistēmas ciešie sakari ar valsti atšķir tiesības no citām sociālām regulēšanas sistēmām. Ar tiesību palīdzību sociālie spēki, kuru rokās ir valsts vara, regulē cilvēku un viņu apvienību uzvedību, nostiprina kā obligātas noteiktas attiecības.
Tiesības ir cilvēka un sabiedrības saistoša un personas brīvību izteicoša sabiedrisko attiecību regulēšanas sistēma, kurai ir raksturīgs normatīvisms, formālā noteiktība oficiālajos avotos un ar valsts piespiedu līdzekļu nodrošināšana.Apskatot jautājumu par tiesību jēdzienu, vispirms jāņem vērā tas, ka šīs sabiedrībai nozīmīgās parādības apzīmēšanai parasti izmanto divas atšķirīgu juridisko kategoriju grupas. Pirmo no tām veido tādas kategorijas kā: stingrās tiesības; formālās tiesības; tradicionālās tiesības. Pie otrās pieder: tiesības šī vārda patiesā nozīmē; ideālās tiesības; demokrātiskās tiesības; humānās tiesības.Ar pirmās grupas kategoriju palīdzību apzīmē tādas tiesības, kuras pastāv gadsimtiem ilgi un ir saglabājušās daudzās valstīs arī mūsdienās. Pirmās grupas pozitīvās īpašības: tā ir reālistiska tajā nozīmē, ka atspoguļoja un daudzos gadījumos vēl tagad ietver sevī ļoti svarīgu tiesību daļu – tiesību noteikumu (normu) kopumu; tā ir ļoti kompakta, viegli saprotama.Bet šai grupai piemīt arī negatīvās īpašības: tās saturā nav orientieru, pēc kuram likumdevējam būtu jāvadās veidojot tiesības un kas līdz ar to ierobežo tā patvaļu; dotā izpratne lielā mērā sašaurina tiesību izpratnes saturu un līdz ar to neietver sevī tādas svarīgas sastāvdaļas kā tiesiskā attiecības, tiesiskā apziņa un tiesiskās organizācijas; manipulācija ar cilvēku tiesībām un pienākumiem.…
