Tiesību teorijas pamatjēdzieni un to savstarpējās attiecības

1. Zinātne- ir cilvēku darbības institūts un sistēma, kuras galvenā funkcija- producēt objektīvas, patiesas zināšanas par īstenību un tas teorētiski sistematizēt.1
Zinātnes pazīmes: ● vienmēr ir priekšmets, kuru pēta zinātne
● katrai atsevišķai zinātnei ir savi likumi, principi, kategorijas
● teorētiskas zināšanas tiek noformētas ar specialas- zinātniskas valodas palīdzību
● katrai atsevišķai zinātnei ir savas izziņas metodes

2. Tiesību zinātne- ir viena no zinātnes nozarēm, kas pieder pie sociālajam zinātnēm un kura pēta tiesību rašanas, funkcionēšanas un attīstības likumsakarības.
Tiesību zinātnei ir sava specifika, tomēr vispārējas iezīmes tai ir kopējas ar visam citam zinātnes nozarēm.2

3. Vispārēja tiesību teorija- zināšanu sistēma par tiesībām, tiesiskām parādībām, to būtību, attīstību un funkcionēšanu.
Ir juridiska nozare, bet katrai nozarei ir kopīgas pazīmes: ideja-, principi, metodes, koncepcijas.

4. Lokālas teorijas- teorijas, kuri skaidro tiesību rašanos , funkcijas un nozīmi atšķirīgos laikos.
Īpaši zināmas un izplatītas lokālas teorijas ir: patriarhāla tiesību teorija, līguma tiesību teorija, marksistiska tiesību teorija, teoloģiska tiesību teorija, vardarbības tiesību teorija, dabisko tiesību teorija un citi.

Šo teoriju daudzveidību var paskaidrot ar atšķirīgiem vēsturiskiem un sociāliem nosacījumiem, kuros dzīvoja tos autori, ka arī ar ideoloģisku un filozofisku pozīcijas daudzveidību, kuriem tie piekrita.
…