Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:944058
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Tiesību teorijas jēdziens un priekšmets    2
2.  Tiesību jēdziens un izpratne    3
3.  Tiesību izcelšanās    3
4.  Tiesību struktūras elementu mijiedarbība (tiesiskā apziņa, tiesību norma, tiesiskās attiecības    3
5.  Tiesību principi un to raksturojums    3
6.  Tiesisko attiecību jēdziens un pazīmes    3
7.  Tiesisko attiecību struktūra    4
8.  Juridiskie fakti un to iedalījums    5
9.  Tiesiskās apziņas jēdziens, veidi un deformācijas formas    5
10.  Tiesiskā kultūra un juristu ētika    6
11.  Tiesiskais nihilisms un tā izpausmes    7
12.  Tiesību realizācijas formas un to raksturojums    7
13.  Publiskās tiesības un to raksturojums    8
14.  Privāttiesības un to raksturojums    8
15.  Tiesību normu piemērošana: jēdziens un stadijas    9
16.  Dabisko tiesību teorija (doktrīna) un tās izpausme mūsdienās    9
17.  Socioloģiskās tiesību teorijas (doktrīnas) raksturojums    10
18.  Vēsturiskās tiesību teorijas raksturojums    10
19.  Juridiskā pozitīvisma raksturojums un tā loma mūsdienās    11
20.  Psiholoģiskās tiesību teorijas raksturojums    11
21.  Tiesību normas loģiskā struktūra, tās elementu raksturojums    11
22.  Sociālo normu klasifikācija un veidu raksturojums    12
23.  Tiesību normas jēdziens, pazīmes    13
24.  Tiesību normu veidi    14
25.  Tiesību pārkāpuma jēdziens, pazīmes    15
26.  Tiesību pārkāpuma sastāva raksturojums    16
27.  Romāņu – ģermāņu tiesību sistēmas raksturojums    16
28.  Anglo – sakšu tiesību sistēmas raksturojums    17
29.  Sociālistiskās tiesību sistēmas raksturojums    19
30.  Musulmaņu tiesību sistēmas raksturojums    19
31.  Normatīvo aktu spēks laikā, telpā un attiecībā pret personām    20
32.  Normatīvie tiesību akti un individuālie tiesību akti    22
33.  Normatīvo aktu hierarhija un tās analīze    23
34.  Normatīvo aktu kolīzijas jēdziens un risinājumu veidi    23
35.  Juridiskās atbildības jēdziens, pazīmes un veidi    25
36.  Tiesību avotu jēdziens un veidi    26
37.  Paražu tiesību un tiesu precedentu raksturojums    26
38.  Tiesu prakses un tiesību doktrīnu raksturojums    27
39.  Vispārīgo tiesību principu kā tiesību avota raksturojums    28
40.  Juridisko aktu sistematizācijas jēdziens un to veidi    28
41.  Tiesību piemērošanas stadijas, to raksturojums    29
42.  Tiesību normas iztulkošana pēc veida (gramatiskā, vēsturiskā, sistemātiskā, teoloģiskā)    30
43.  Tiesību normas iztulkošana (oficiālā un neoficiālā)    32
44.  Tiesību normas iztulkošana pēc apjoma (burtiskā, paplašinātā, sašaurinātā)    32
Darba fragmentsAizvērt

Jurisprudence – tiesību zinātne.
Tiesību teorija kā zinātne ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā.
Tiesību teorija ir sabiedriska teorētiska un metodoloģiska rakstura zinātne
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību, tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai
Teorija ir loģiski organizēta zināšanu sistēma par pētāmo objektu vispārējiem un nepieciešamajiem sakariem un attiecībām un šajā teorijā ietilpst arī tiesību teorija.
Pēc priekšmeta un metodes zinātnes sistēmu veido:
1. Humanitārās zinātnes;
2. Sociālās zinātnes (tiesību teorija)
3. Dabas zinātnes
4. Etniskās zinātnes
Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala:
1. fundamentālās – sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana (tīrā veidā neatkarīgi no praktiskā) – tiesību teorija
1. Lietišķās – fundamentālo zinātņu lietojums prakses problēmu risināšanā (CL,KL u.c.)
Metodoloģija kādā zinātnē lietojamo pētījumu metožu kopums.
VISPĀR ZINĀTNISKĀS METODES:
1. ANALĪZE – no grieķu valodas analysis nozīmē sadalīšana, izjaukšana – zinātniskās pētniecības metode – veseluma (parādības, lietas) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā. Analīzes mērķis ir izzināt komplicētā veselā daļas un elementus.
2. SINTĒZE – pretēji analīzei. Sintēze nozīmē pētīt, aplūkot (parādības, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķu elementu, daļu kopsakarā.
Sintēze ir elementu sasaistīšana noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
3. DEDUKCIJAS METODE – vispārējs , konkrēts.
Metode ar kuras palīdzību jaunu domu iegūst (secina) tīri loģiskā ceļā, t.i., pēc loģikas likumiem, balstoties uz jau kaut kādām dotām domām – premisām.
1. Visi cilvēki ir mirstīgi
2. Sokrāts ir cilvēks
Tātad Sokrāts ir mirstīgs.
4. INDUKCIJAS METODE – konkrēts vispārējs.
Tās rezultātā balstoties uz zināšanām par dotās klases atsevišķiem priekšmetiem, iegūst vispārējus secinājumus, kas satur zināšanas par visiem dotās klases priekšmetiem.
1. Pēterim pirmajā grupā ir zaļas acis
2. Jānim pirmajā grupā ir zaļas acis
Tātad visiem vīriešiem pirmajā grupā ir zaļas acis.
Pilnā, nepilnā indukcija -> kļūdaina.

5. ABSTRAHĒŠANA
Zinātniska metode ar kuras palīdzību domās nodala (domas objektu) no kā tāda, kas attiecīgajā apskatā uzskatāms par nebūtisku vai arī ko līdzaptvert nav iespējams.
6. MODELĒŠANA
Izziņas objektu pētīšana, konstruējot moduli ar kuru aizvietot izziņas objektu (oriģinālu), lai noskaidrotu vairāk informācijas par oriģināla funkcionēšanas likumsakarībām.


SPECIĀLĀS METODES
1. DESKRIPTĪVĀ (APRAKSTOŠĀ) METODE
Ar šīs metodes palīdzību tiek noskaidrots vispārējā veidā tiesību normu saturs, tiesību institūti.
2. VĒSTURISKĀ METODE – Tiek vērtēta tiesību rašanās, attīstība, izmaiņas laika gaitā.
3. SOCIOLOĢISKĀ METODE – pēta un vērtē tiesību elementus saistībā ar sabiedrības, zinātnes un kultūras attīstību.
4. INTERPRETĀCIJAS METODE – gramatiskā, sistemātiskā, teoloģiskā, analoģijas.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA
Tās piekritēji uzskata, ka tā pēta valsts un tiesības - kā vienotas un viengabalainas sistēmas, izzina to rašanās attīstības un funkcionēšanas likumsakarības.
Tiesību teoriju piekritēji uzskata, ka cilvēki savas pamat attiecības iegūst nevis no valsts, bet no dabas. Valsts darbība ir jāierobežo tiesību jomā, jo tiesībām piemīt relatīva patstāvība, ko nosaka taisnīgums, patiesība, vienlīdzība un citas vērtības. Tāpēc R pārsvarā valsts teorija (zinātne) tiek nodalīta no tiesību teorijas.
Tiesību teorijas priekšmetu veido tiesību pamat likumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pētī tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būtību, formas, funkcijas, sistēmas u.c. ar tiesībām saistītos jautājumus.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,99 €
Materiālu komplekts Nr. 1195786
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties