Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Tiesību teorijas jēdziens un priekšmets | 2 |
2. | Tiesību jēdziens un izpratne | 3 |
3. | Tiesību izcelšanās | 3 |
4. | Tiesību struktūras elementu mijiedarbība (tiesiskā apziņa, tiesību norma, tiesiskās attiecības | 3 |
5. | Tiesību principi un to raksturojums | 3 |
6. | Tiesisko attiecību jēdziens un pazīmes | 3 |
7. | Tiesisko attiecību struktūra | 4 |
8. | Juridiskie fakti un to iedalījums | 5 |
9. | Tiesiskās apziņas jēdziens, veidi un deformācijas formas | 5 |
10. | Tiesiskā kultūra un juristu ētika | 6 |
11. | Tiesiskais nihilisms un tā izpausmes | 7 |
12. | Tiesību realizācijas formas un to raksturojums | 7 |
13. | Publiskās tiesības un to raksturojums | 8 |
14. | Privāttiesības un to raksturojums | 8 |
15. | Tiesību normu piemērošana: jēdziens un stadijas | 9 |
16. | Dabisko tiesību teorija (doktrīna) un tās izpausme mūsdienās | 9 |
17. | Socioloģiskās tiesību teorijas (doktrīnas) raksturojums | 10 |
18. | Vēsturiskās tiesību teorijas raksturojums | 10 |
19. | Juridiskā pozitīvisma raksturojums un tā loma mūsdienās | 11 |
20. | Psiholoģiskās tiesību teorijas raksturojums | 11 |
21. | Tiesību normas loģiskā struktūra, tās elementu raksturojums | 11 |
22. | Sociālo normu klasifikācija un veidu raksturojums | 12 |
23. | Tiesību normas jēdziens, pazīmes | 13 |
24. | Tiesību normu veidi | 14 |
25. | Tiesību pārkāpuma jēdziens, pazīmes | 15 |
26. | Tiesību pārkāpuma sastāva raksturojums | 16 |
27. | Romāņu – ģermāņu tiesību sistēmas raksturojums | 16 |
28. | Anglo – sakšu tiesību sistēmas raksturojums | 17 |
29. | Sociālistiskās tiesību sistēmas raksturojums | 19 |
30. | Musulmaņu tiesību sistēmas raksturojums | 19 |
31. | Normatīvo aktu spēks laikā, telpā un attiecībā pret personām | 20 |
32. | Normatīvie tiesību akti un individuālie tiesību akti | 22 |
33. | Normatīvo aktu hierarhija un tās analīze | 23 |
34. | Normatīvo aktu kolīzijas jēdziens un risinājumu veidi | 23 |
35. | Juridiskās atbildības jēdziens, pazīmes un veidi | 25 |
36. | Tiesību avotu jēdziens un veidi | 26 |
37. | Paražu tiesību un tiesu precedentu raksturojums | 26 |
38. | Tiesu prakses un tiesību doktrīnu raksturojums | 27 |
39. | Vispārīgo tiesību principu kā tiesību avota raksturojums | 28 |
40. | Juridisko aktu sistematizācijas jēdziens un to veidi | 28 |
41. | Tiesību piemērošanas stadijas, to raksturojums | 29 |
42. | Tiesību normas iztulkošana pēc veida (gramatiskā, vēsturiskā, sistemātiskā, teoloģiskā) | 30 |
43. | Tiesību normas iztulkošana (oficiālā un neoficiālā) | 32 |
44. | Tiesību normas iztulkošana pēc apjoma (burtiskā, paplašinātā, sašaurinātā) | 32 |
Jurisprudence – tiesību zinātne.
Tiesību teorija kā zinātne ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā.
Tiesību teorija ir sabiedriska teorētiska un metodoloģiska rakstura zinātne
Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcijas ir izstrādāt un sistematizēt objektīvas zināšanas par īstenību, tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai
Teorija ir loģiski organizēta zināšanu sistēma par pētāmo objektu vispārējiem un nepieciešamajiem sakariem un attiecībām un šajā teorijā ietilpst arī tiesību teorija.
Pēc priekšmeta un metodes zinātnes sistēmu veido:
1. Humanitārās zinātnes;
2. Sociālās zinātnes (tiesību teorija)
3. Dabas zinātnes
4. Etniskās zinātnes
Zinātnes pēc ievirzes un attiecībām ar praksi iedala:
1. fundamentālās – sabiedrības un dabas pamatstruktūru izzināšana (tīrā veidā neatkarīgi no praktiskā) – tiesību teorija
1. Lietišķās – fundamentālo zinātņu lietojums prakses problēmu risināšanā (CL,KL u.c.)
Metodoloģija kādā zinātnē lietojamo pētījumu metožu kopums.
VISPĀR ZINĀTNISKĀS METODES:
1. ANALĪZE – no grieķu valodas analysis nozīmē sadalīšana, izjaukšana – zinātniskās pētniecības metode – veseluma (parādības, lietas) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā. Analīzes mērķis ir izzināt komplicētā veselā daļas un elementus.
2. SINTĒZE – pretēji analīzei. Sintēze nozīmē pētīt, aplūkot (parādības, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķu elementu, daļu kopsakarā.
Sintēze ir elementu sasaistīšana noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
3. DEDUKCIJAS METODE – vispārējs , konkrēts.
Metode ar kuras palīdzību jaunu domu iegūst (secina) tīri loģiskā ceļā, t.i., pēc loģikas likumiem, balstoties uz jau kaut kādām dotām domām – premisām.
1. Visi cilvēki ir mirstīgi
2. Sokrāts ir cilvēks
Tātad Sokrāts ir mirstīgs.
4. INDUKCIJAS METODE – konkrēts vispārējs.
Tās rezultātā balstoties uz zināšanām par dotās klases atsevišķiem priekšmetiem, iegūst vispārējus secinājumus, kas satur zināšanas par visiem dotās klases priekšmetiem.
1. Pēterim pirmajā grupā ir zaļas acis
2. Jānim pirmajā grupā ir zaļas acis
Tātad visiem vīriešiem pirmajā grupā ir zaļas acis.
Pilnā, nepilnā indukcija -> kļūdaina.
5. ABSTRAHĒŠANA
Zinātniska metode ar kuras palīdzību domās nodala (domas objektu) no kā tāda, kas attiecīgajā apskatā uzskatāms par nebūtisku vai arī ko līdzaptvert nav iespējams.
6. MODELĒŠANA
Izziņas objektu pētīšana, konstruējot moduli ar kuru aizvietot izziņas objektu (oriģinālu), lai noskaidrotu vairāk informācijas par oriģināla funkcionēšanas likumsakarībām.
SPECIĀLĀS METODES
1. DESKRIPTĪVĀ (APRAKSTOŠĀ) METODE
Ar šīs metodes palīdzību tiek noskaidrots vispārējā veidā tiesību normu saturs, tiesību institūti.
2. VĒSTURISKĀ METODE – Tiek vērtēta tiesību rašanās, attīstība, izmaiņas laika gaitā.
3. SOCIOLOĢISKĀ METODE – pēta un vērtē tiesību elementus saistībā ar sabiedrības, zinātnes un kultūras attīstību.
4. INTERPRETĀCIJAS METODE – gramatiskā, sistemātiskā, teoloģiskā, analoģijas.
VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA
Tās piekritēji uzskata, ka tā pēta valsts un tiesības - kā vienotas un viengabalainas sistēmas, izzina to rašanās attīstības un funkcionēšanas likumsakarības.
Tiesību teoriju piekritēji uzskata, ka cilvēki savas pamat attiecības iegūst nevis no valsts, bet no dabas. Valsts darbība ir jāierobežo tiesību jomā, jo tiesībām piemīt relatīva patstāvība, ko nosaka taisnīgums, patiesība, vienlīdzība un citas vērtības. Tāpēc R pārsvarā valsts teorija (zinātne) tiek nodalīta no tiesību teorijas.
Tiesību teorijas priekšmetu veido tiesību pamat likumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pētī tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būtību, formas, funkcijas, sistēmas u.c. ar tiesībām saistītos jautājumus.
…
Plašas atbildes uz 44 jautājumiem tiesību teorijā: jēdziens, pazīmes, struktūra, juridiskie fakti, tiesiskā apziņa, publiskās, privātās tiesības, juridiskais pozitīvisms, tiesību normas, dažādu tiesību sistēmu raksturojums u.c.
- Tiesību teorija
- Tiesību teorija
- Tiesību teorija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Tiesību teorija
Konspekts augstskolai36
-
Tiesību teorija
Konspekts augstskolai53
-
Tiesību teorija
Konspekts augstskolai52
Novērtēts! -
Tiesību teorija
Konspekts augstskolai72
-
Valsts un tiesību teorija
Konspekts augstskolai23