4.Tiesību principi un to raksturojums. Tiesību princips – tiesību normā izteiktās galvenās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īatnības( kārtības, brīvības, likumības, humānisma, demokrātisma, atbildība par vainu u.c. principi). Tie iedalās: *vispārīgie principi – galvenās pamatidejas, kas atklāj tiesību kā sabiedrisko attiecību regulatora īpatnības kopumā; *nozaru principi – galvenās idejas, kas raksturo konkrētās tiesību nozares (civiltiesības, krimināltiesības u.c.); *starpnozaru principi – galvenās idejas, kas attiecas uz radniecīgām tiesību nozarēm. 10.Tiesiskais nihilisms un tā izpausmes. Nihilisms – izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; likumu neievērošana vai lokālās intereses. Notiek individuālās morālās apziņas un cilvēku attieksmes pret valsti dezorganizācija. Zūd uzticība valdošjai varai, tās spējai darboties vairākuma interesēs. Nihilisms liecina par valsts atsvešināšanos no iedzīvotājiem. Zūd likuma spēja būt vispārīgam, vienādā mērā attiekties pret visiem, ierobežot ierēdņu patvaļu; likumos daudz pretrunu, un tie tiek bieži grozīti. Nihilisms liecina par varas neprasmi formulēt likumustā, lai iedzīvotāji tos uzskatītu par taisnīgiem, viņu interesēm atbilstošiem, un izpildvaras nespēju panākt likuma izpildi. Nihilisms tiesību sociālās vērtības noliegums; likuma prasību apzināta ignorēšana – tā tiesiskās apziņas daļa, kas nodrošina kritisku attieksmi pret tiesību prasībām un to ievērošanu. 5.tiesisko attiecību jēdziens un pazīmes. Tiesiskās attiecības – sabiedrisko attiecību veids, kur dalībniekiem ir savstarpējas juridiskās tiesības un pienākumi. Šis ir vien no sabiedrisko attiecību svarīgākajiem veidiem.tiesisko attiecūibu pazīmes: 1.TA jābūt brīvām (indivīds izlemj pats stāties TA vai nē); 2. Tiesību normas nevis izskata TA, bet dod iespēju tām rasties; 3.pārējās sabiedriskās attiecības saglabājot savu specifisko saturu ar tiesību normu palīdzību iegūst jaunu īpašību – juridiskās tiesības un pienākumi. 4.juridisko tiesību un pienākumu izpildi garantē valsts. 14.tiesību normu piemērošana: jēdziens un stadijas. Tiesību normu piemērošana – kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas. Tiesību normu piemērošanas stadijas: 1)juridiski nozīmīgu faktisku apstākļu analīze; 2)tiesību normu izvēle un tās teksta pareizības noskaidrošana; 3) tiesību normas iztulkošana; 4) tiesību normas pemēro’šanas akta izdošana. 3. Tiesību izcelsme. Teoloģiskā teorija – veidojās 12., 13.gs . Vatikānas oficiālā doktrīna. 1.taisnīguma sfēra. 2. Patiesības sfēra. Taisnīgums tiek izprasts kā tieksme atmaksāt nodarīto. Tiesību loma – līdzsvarot atmaksas lomu. Tiesību attīstības pamatlikus ir līdzsvarošanas pamatlikums. Partiarhālā teorija – Pamatlicējs Aristotelis 19.gs. Sabiedrības iekārta tiek pielīdzināta ģimenes iekārtai. Ar tiesību palīdzību tiek nodrošinātas atsevišķu subjektu tiesības. Vardarbības teorija – Veidojās 19.gs. Saistīta ar Vacijas sociāldemokrātiem. Pamatoties uz valsts rodas vardarbības pamatā. Tiesību valsts rašanās pamats atsevišķu teoritoriju vardarbīga iekarošana, kā rezultātā rodas nepieciešamība normatīvi un institucionāli regulēt tautu un teritoriju. Psiholoģiskā teorija – Veidojās 19.gs. Visas tiesības iedala pozitīvajās, intiutīvajās. Pozitīvās ir tiesības kā norma kopā ir spēkā atsevišķā valstī, oficiālās tiesības. Intutitīvās tiesības neoficiālās tiesības, tās ir psihiskās parādības kas raksturo cilvēka devēseles īpašu stāvokli. Intuitīvās tiesības aptur emocijas, priekšstatus pārdzīvojumus. Līguma un dabiskā tiesību teorija – Pamatā cilvēku tiesību atzīšana. Ikvienam cilvēkam pamattiesības un brīvības pieder no dabas un tās pastāv kopš cilvēka dzimšanas. Sabiedriskās attīstību iedala 2 posmos: 1. Bezvalstiskais dabiskais stāvokļa posms 2) Civilizācijas jeb valstiskuma posms. 1. Posms – valda absolūta brīvība. 2.posms – pozitīvās jeb rakstītās tiesības. Juridiskā pozitīvisma teorija – Sāka veidoties 19.gs. No tiesībām ir jāslēdz jebkāda filozofiska prātošana. Galvenā uzmanība tiek pievērsta 1. Tiesību jaunradei – tehnika kā ar kādiem paņēmieniem veido struktūru tiesību aktus. 2. Formāli paņēmieni un darbības tiesību realizācija un piemērošana. Vēsturiski materiālistiskā teorija – 19.gs 1.daļa, vienai tiesību rašanās pamatā ir sociāli ekonomiskie faktori ar rašanu saistītas īpašību attiecības un ar īpašumu pastāvēšanu saistītās atsevišķu sociālo šķiru pastāvēšanu. Attīstība veidojās kā līdzeklis ar kura palīdzību var samierināt vai sabalansēt atsevišķas intereses, šajā izpratnē tiesības veidojās kā kompromisa panākšanas līdzeklis.…
