Tiesību jēdziens
Jautājums, kas ir tiesības, ir sens, un katrs tiesību zinātnieks ir centies sniegt atbildi uz to. Tādējādi ir radušās neskaitāmas tiesību definīcijas. Tiesību zinātnieki, kuru uzskati par tiesībām ir līdzīgi, ir apvienojušies tiesību skolās.
Strīds par tiesību jēdzienu ir strīds par to, kas ir tiesības.
Tiesību neatņemama sastāvdaļa ir taisnīgums. Netaisnīgai kārtībai un noteikumiem, kas nonāk acīmredzamā pretrunā ar taisnīgumu, nav tiesību dabas (“Radbruha formula”).
Tiesību sastāvdaļa ir arī argumentatīvi un autoritatīvi spēkā esoši tiesu spriedumi, kuri satur likuma tekstu papildinošas un paskaidrojošas atziņas.
Tiesību jēdzienu nereti lieto divās tiesiski atšķirīgās nozīmēs: objektīvās tiesības un subjektīvās tiesības.
Objektīvās tiesības ir tiesību sistēmā visu spēkā esošo tiesību normu summa neatkarīgi no katras atsevišķās tiesību normas satura. Objektīvās tiesības ir arī katra spēkā esoša tiesību norma atsevišķi.
Subjektīvās tiesības piešķir personai tiesības pieprasīt no citas personas aktīvu rīcību vai atturēšanos no tās. Iepretim kādas personas subjektīvajām tiesībām noteikti atrodas citas personas pienākums. Subjektīvās tiesības piešķir personai lielu personiskās brīvības laukumu. Šajā laukumā persona ir brīva un tajā iejaukties cita persona ir tiesīga tikai tad, ja tai ir šādas subjektīvas tiesības.
Tiesību skolas
Tiesību zinātniekus, kuri pārstāv vienotus uzskatus par to, kas ir tiesības, kā tās ir izcēlušās un kāda ir to izmantošanas kārtība, apvieno tiesību skolās. Tiesību zinātnēs ir pazīstamas daudzas tiesību skolas. Galvenās no tām ir:
1) dabisko tiesību skola;
2) vēsturiskā tiesību skola;
3) jēdzienu jurisprudence;
4) interešu jurisprudence;
5) brīvo tiesību skola;
6) juridiskais pozitīvisms;
7) tīro tiesību mācība;
8) vērtību jurisprudence.
Dažas no tiesību skolām satur vairākus novirzienus, piemēram, juridiskais pozitīvisms sadalās:
1) tiesību imperatīvteorija;
2) atzīšanas teorija;
3) likuma pozitīvisms;
4) tiesību reālisms;
5) tīro tiesību mācība;
6) H.L.A. Harta teorija.
Katra no tiesību skolām ir devusi tiesību zinātnēm jaunus attīstības impulsus un katrai ir zināma nozīme tiesību piemērošanā.
Šobrīd kontinentālās Eiropas tiesību lokā dominē mūsdienu dabisko tiesību skola un vērtību jurisprudence.
Tiesību zinātnes
Tiesību zinātnes ir humanitāras zinātnes.
Tiesību zinātnes pētīšanas priekšmets ir tiesības.
Tiesību zinātnes pētīšanas apjoms ir ļoti liels, jo mūsdienās tiesības tiecas regulēt arvien lielāku sabiedriskās dzīves norišu skaitu.
Tiesību zinātnēm ir vairākas apakšnozares, kas pēta tiesības, piemēram:
1) tiesību teorija;
2) tiesību vēsture;
3) tiesību filozofija;
4) tiesību socioloģija;
5) tiesību salīdzināšana (salīdzinošās tiesības);
6) tiesību politoloģija.…