1. Tiesību teorijas priekšmets Tiesību zinātne ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskajām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. Tiesību jēdziena izpratne tiek reducēta uz tiesību elementu savstarpējām attiecībām. TTpriekšmets-sniedz atbildi un to, ko zinātne pēta. Tā veido tiesību pamatlikumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pēta tiesību rašanās, to vēsturisko tipu nomaiņu, tiesību būtību, valsts un tiesību formu evolūciju, tiesiskās apziņas un kultūras attīstību. Priekšmets izstrādā jēdzienus (tiesības, tiesību avotus, normas, attiecības. nozīme- apkopo nozaru tiesību zinātņu pieredzi, skaidro jēdzienus, izstrādā metodes un atziņas.
2. Sociālās normas. Sociālās normas ir ļoti efektīvs iedarbības līdzeklis uz cilvēka uzvedību, tāpēc tās tiek izmantotas normatīvās regulācijas gaitā un tiem ir noteikti uzdevumi jeb funkcijas. Sociālā norma ir prasības forma, ko izvirza sabiedrība (vai sociālā kopība), lai reglamentētu personības uzvedību viņas attiecībās ar dažādām kopībām un atsevišķiem cilvēkiem, kā arī šo kopību darbību un attiecības, tā ir cilvēku un viņu apvienību iespējamā un pienācīgā robežas rādītāja.
Sociālās normas ir cilvēces izziņas produkts, kas ir fiksēts informatīvā (kognitīvā) veidā par pagātnes un tagadnes racionālākajām uzvedības un darbības formām, kas ir iesakņojušās prakse un virza cilvēkus pa visoptimālāko ceļu uz produktīvu un sociāli noderīgu rezultātu iegūšanu.
Sociālām normām piemīt trīs būtiski uzdevumi :
• Novērst nesakārtotas sabiedriskās dzīves nedrošību jeb garantēt uzvedības (rīcības) prognozējamību.
• Konfliktu par grūti iegūstamām lietām (t.s. trūkstošajām precēm) ievirzīt mierīgā gultnē, jeb citiem vārdiem sakot, nodrošināt sabiedrisko mieru.
• Noteikt zināmas robežas tām personiskām interesēm, kuras īstenojot nenotiek rēķināšanās ar citiem, t.i., apkārtējo pasauli. Tas nepieciešams, lai radītu priekšnosacījumus savstarpēji izdevīgam, kopīgam sabiedriskam darbam.
4. Tiesību funkcijas sociālās regulēšanas sistēmā. Tiesību funkcijas ir sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas pamatvirzieni. Izšķir regulatīvās (statiskās un dinamiskās) un aizsargājošās funkcijas. Tiesību organizatoriskā daba izpaužas funkcijās: 1) kārtības nodrošināšanas funkcija (rada kārtību un paredzamību); 2) brīvības nodrošināšanas funkcija (atvēl personai brīvu jomu, kurā tas ir tiesīgs staties privāttiesiskajās attiecībās ar citu personu un izvēlēties šo attiecību veidu); 3) sociālās drošības nodrošināšanas funkcija (aizsarga ar likumu noteikumiem vājākos un rūpējas par sociālo atšķirību mazināšanu) 4) sadarbības un integrācijas funkcija (tiesības paredz priekšnoteikumus personu savstarpējai sadarbībai); 5) audzinošā funkcija (tiesības tiecās uz to, lai tai padotie tās brīvprātīgi atzītu un realizētu).
…
