Tiesības – regulē sabiedrisko dzīvi. Atļautais, ko drīkst darīt.
Objektīvās tiesības (attiecas uz visiem, izriet tieši no likuma)
Subjektīvās tiesības (rodas uz objektīvo tiesību pamata, piemīt konkrētam indivīdam)
Dabisko tiesību teorija (17.-18.gs.).
1.Balstās uz pieņēmumu, ka cilvēkam valsts dabiskajā stāvoklī nav vajadzīga. Ja cilvēki dzīvotu uz instinktu bāzes, būtu haoss un tie nespētu izdzīvot. Vadoties pēc pašsaglabāšanās instinkta cilvēki sāka regulēt savstarpējās attiecības, kā rezultātā radās valsts (Hobss). Valsts rodas saistībā ar cilvēku racionālo domāšanu (Loks). 3 galvenās dabiskās tiesības : tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu. Dabiskās tiesības pastāv neatkarīgi no valsts, režīma u.c., kur vien cilvēks pastāv, tur ir dabiskās tiesības.
Juridiskais pozitīvisms (19.-20.gs.).
2.Nav nekādu tiesību, izņemot valsts izdotās. Radikālākais teorijas novirziens – normatīvisms. Mīnuss ir tāds, ka viss atkarīgs no tā, kurš šo teoriju izmanto.…