1.TIESĪBU TEORIJA KĀ ZINĀTNE UN STUDIJU KURSS
Tiesību teorijas vieta citu juridisko un sociālo zinātņu vidū
Tiesību teorija ir humanitāra jeb prāta zinātne, tā pievēršas abstraktiem jēdzieniem par tiesību izcelšanos, izpausmes veidiem, piemērošanas metodiku. Tā sniedz tiesību vispārīgo teorētisko raksturojumu.
TT ir saistīta ar tiesisko socioloģiju, savstarpējām attiecībām sabiedrībā. TT saistīta ar tiesību vēsturi – iepriekšējo laikmetu tiesībām, tiesību evolūciju. Pēta rakstiskas liecības par tiesībām.
TT saikne ar tiesībām un juridisko praksi.
TT pēta tiesību funkcijas, tiesību rašanos, stimulē tiesību attīstību. Piemērojot tiesības veidojas tiesu prakse. Tiesas nolēmumi veido materiālu tālākai tiesību izpētei, ļauj piemērot līdzīgās situācijās, nodrošina taisnīgumu, vienotas un harmoniskas tiesību sistēmas veidošanos un attīstību. Tiesu nolēmumi ir tiesību piemērošana, kas kalpo kāda atsevišķa gadījuma novērtēšanai un gādā par to, lai tiesības šajā gadījumā tiktu piemērotas un īstenotas, ja nepieciešams, piespiedu kārtā ar tiesas palīdzību. Tiesu nolēmumi tiek apkopoti un izdoti speciālos krājumos, tādējādi palīdzot tiesību piemērotājiem – juristiem
Īss vēsturisks ieskats tiesību teorijas kā studiju kursa attīstībā.
Pirms 17.gs. pastāvēja tikai divas tiesību nozares – Romiešu jeb civiltiesības un kanoniskās jeb baznīcas tiesības.
17.gs. šo kursu sauca par “tiesību enciklopēdiju”, līdz pat 20.gs. sākumam universitātēs tika lasīts kurss ar šādu nosaukumu. Vēlāk to nomainīja kurss ar nosaukumu “ievads tiesību zinātnē”. Šis nosaukums radās Vācijā. Tad jau sāk runāt par tiesību teoriju kā par zinātni.
Arī LU 1919.g. 28.septembrī uzsāka kursu ar šo pašu nosaukumu līdz pat 1940.g., kursu lasīja Roberts Akmentiņš.
Padomju okupācijas laikā tiesību teorijas kurss jūtami transformējās – bija valsts un tiesību teorija, hipertrofēja valsts lomu tiesību veidošanā.
Kopš 1989.g. atceļ LU jur.fak. “Marksisma, Ļeņinisma” mācību un pievēršas tiesību teorijai. Ir atdalījušies tādi kursi kā * Juridiskās metodes mācība un * juridiskās metodes praktikums.
Visas tiesību teorijas var apvienot divās izpratnēs:
1) dabiskā tiesību izpratne (tiesības = likums)
2) pozitīviskā tiesību izpratne (tiesības likums)
Interešu jurisprudence parādījās 1937.g. Civillikumā. Dabiskās tiesības mainās laika gaitā. Pozitīviskās tiesības – skaidras, precīzi izteiktas. Parasti tās ir rakstveidā nofiksētas tiesības.
Par tiesisku var uzskatīt to, ko atbalsta sabiedrības autoritatīvā daļa (jeb lielākā). Tā tas ir no dabisko tiesību viedokļa, bet no pozitīvisko tiesību viedokļa, tas var būt pretlikumīgi (piemēram, revolūcija).
Pēc II Pasaules kara praksē parādījās dabisko tiesību respektēšana. Likums var būt koriģēts no dabisko tiesību viedokļa.
Tiesību teorijas kursa uzdevumi, struktūra un studiju norise.
…