Zinātnes un tiesību zinātnes vispārēja izpratne.
TZ ir zinātnes sistēmā ietilpstošā struktūra, kura pieder pie sociālām zinātnēm, ar savām specifiskām iezīmēm, bet arī ar kopējām īpašībām ar citām zinātnēm. Zinātne ir sabiedriskās apziņas forma (arī realitātes teorētiskais atspoguļojums), izpaužas kā vēsturiski izveidojusies sakārtotu zināšanu, kuru patiesums tiek pārbaudīts un precizēts sabiedriskās prakses gaitā, sistēma. Lai zināšanu sistēma varētu kļūt par zinātni, tai obligāti jābūt savam izpētīšanas objektam (ir plašāks jēdziens, jo aptver visas ārējās pasaules parādības) un priekšmetam, kā arī savam metodoloģiskajam pamatam. Visām zinātnēm piemīt noteiktas īpašības: -ir patieso zinātņu sistēma, kur svarīgākie elementi ir likumi, principi, kategorijas; -nepārtraukta jaunu zināšanu pieplūde; -katrai zinātnei ir sava speciālā valoda, kuru raksturo loģiskums un precizitāte; -sistēmas saturs, t.i. zināšanās tiek pārbaudītas ar empīriskajiem pētījumiem. Tiesību zinātnei piemīt visas nosauktās īpašības, kā arī tai ir savas iezīmes, kas saistītas ar izziņas objektu – tiesībām. Tiesību zinātne ir sabiedriskā zinātne, kuras izpētes priekšmets ir tiesības kā sociālo kategoriju, kā īpašu sociālo normu sistēmu un procesus, kas saistīti ar tiesību realizāciju. Jāatzīmē, ka šī definīcija ir attiecināma uz visām tiesību nozarēm, kurām, gandrīz katrai no tām ir tiesības būt dēvētām par zinātni, un attiecīgi katrai ir savi izpētes tiesību zinātnes priekšmeta modificēti varianti, kā arī katras vajadzībām pielāgotās metodes.…