1.Tiesību normas satura tipveida sastāvdaļas, normas struktūras rašanās
Tiesību normas saturā izpaužas kāda tās pazīme, kas atšķir tiesību normu no citiem normu veidiem. Lai izkristalizēto šo pazīmi, lietosim divas izpratnes: gnozeoloģisko un funkcionālo.
Tiesību norma no gnozeoloģiskā aspekta tiek skaidrota kā pamatatzinums, kurā atspoguļojas nepieciešamība noteiktā veidā sakārtot nozīmīgākās tipiskās sabiedriskās attiecības; tiesību normā šī nepieciešamība parādās kā formāli nostiprināts pienākums un ar to saistītās tiesības.No funkcionālā aspekta tiesību norma ir sociālās pašregulācijas piespiedu vai veicināšanas līdzeklis, kas tiek noformēts kā priekšrakstu konstrukcija, kuras saturs ir ar tiesībām un pienākumiem nosacīta tipveida uzvedība, attiecības un kuru veido un piemēro pārsvarā valsts.Šo divu definīciju krustpunktā nonāca tāds tiesību normu rādītājs (pazīme) kā speciāli juridiskais saturs – ar normu palīdzību regulējamo sabiedrisko attiecību dalībnieku formāli nostiprinātas tiesības un pienākumi. Daudzas tiesību normām piemītošās pazīmes var saskatīt citās normās, taču šo pazīmi nē. Tikai tiesību norma ir tāds noteikums, kas ir loģiski pilnīgs un pabeigts, jo satur atbildi uz jautājumiem: kādu uzvedību noteikumus (norma) paredz tiesisko attiecību subjektiem; kādos apstākļos tai ir jābūt vai jānotiek; kādas būs šī noteikuma neievērošanas vai pārkāpšanas sekas tiesību attiecību subjektiem, kuri to nav ievērojuši un ir pārkāpuši? Tādējādi tiesību normu saprot kā normu ar loģisko struktūru. Šīs struktūras elementi ir trīs: hipotēze, dispozīcija un sankcija. Tiesību normas kodolu veido tās dispozīcija – kurā nosaka uzvedības noteikuma saturu, kas izpaužas kā regulējamo attiecību dalībnieku uzvedību priekšraksts un atļautās uzvedības mērs (attiecību pušu tiesības un tām atbilstošie pienākumi). Normatīvos priekšrakstos nostiprinātie nosacījumu (apstākļi), kuriem pastāvot, rodas, izmainās vai izbeidzas sabiedrisko attiecību dalībnieku tiesības un pienākumi, var kļūt par tiesību normas hipotēzi (ja to veido). Tiesību normas sankcija ir tā šīs normas daļa, kuru veido priekšraksts, kas paredz piespiešanas mērus par pienākumu nepildīšanu, dispozīcijā paredzētās prasības ievērošanas vai neievērošanas sekas. Skaidrojot tiesību normu, tiek minēti trīs tās satura veidi: loģiskā, juridiskā un socioloģiskā, taču visbiežāk, runājot par tiesību normu, min tās juridisko saturu – ar šīs normas palīdzību regulējamo attiecību dalībnieku tiesības un pienākumus. Saprotams, ka tiesības un pienākumi nav vienīgās tiesību normas satura sastāvdaļas.
Lai sociālo normu varētu atzīt par tiesību normu vārda pilnā nozīmē, tiesībām un pienākumiem ir jābūt katras tiesību normas saturā. Bet atkarībā no normas rakstura, tajās var būt arī kāds no sekojošiem satura tipveida elementiem: gribas, morāles, intelektuālais un sociāli politiskais elementi.Intelekts – domāšanas, racionālās izziņas spējas atšķirībā no tādām dvēseles spējām kā piemēram, jūtas, intuīcija, iztēle u.tml. Ar šī elementa palīdzību tiek veidotas tiesību normas.
Tiesību sociāli politiskais elements – Marksisma-Ļeņinisma teorijā tiesības absolutizēja sociāli politisko elementu (tiesības tika pasludinātas par valdošās šķiras gribu). Tādējādi (arī šobrīd) politiķu politiskā apziņa un darbība var kļūt tiesiska un veidot tiesību akta sociāli politisko saturu (piedaloties likumdošanas procesā, veidojot tiesību normas).
Lai tiesības kļūtu par sabiedrības dzīvi stabilizējošu, sakārtojošu faktoru, tām jāietver savā saturā (arī tiesību normās) nepārejošas, ne no kā neatkarīgas noturīga rakstura vērtības. Pie tām pieder taisnīgums, labais, patiesība, godīgums, gods, līdz ar to tiesību normās rodams arī morāles elements. Normas struktūras rašanos varētu izskaidrot šādi: tā kā ar satura kategoriju apzīmē objekta sastāvelementu (un procesu) kopumu, tad var saprast, ka, izveidojoties sakariem un attiecībām, veidojas struktūra, jo tā ir veselā sastāvdaļu savstarpējs izvietojums un sakārtotība. Tādā veidā saturs pāraug struktūrā. Tikai tās ir mainīgas struktūras. Tajās nemainīgais, visās struktūrās esošais elements, kā jau bija teikts iepriekš, ir tiesības un pienākumi un tam klāt var nākt kāds no citiem iepriekš minētiem elementiem (gribas, morāles u.c.).…
