Zinātne = īstenības teorētiskais atspoguļojums. Tā ir vispārināta priekšstatu sist. par objektīvo pasauli, dabas parādībām un s-bu, to rašanās un attīstības likumsakarībām.
Objekts = parādība, kuru mēģina pētīt, parādību izzināšana un praktiska iedarbība.
Priekšmets = kāda objekta konkrēts aspekts, ko pēta dotā zinātne.
Tiesību teorija = humanit. Vispārīgā T teorija kā zinātne ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi s-bā. Tā pētī tiesisko īstenību (realitāti) valstī. Tā pētī T izcelšanās procesus, T būtību, formas, f-jas, sistēmas un citus ar T saistītos jautājumus. T teorija ir sabiedriska, politiski-juridiska, teorētiska un filozofiska raxtura zinātne.
Zinātniskā teor. = loģiski organizēta zināšanu sistēma par pētāmo objektu vispārējiem nepieciešamajiem sakariem un attiecības likumsakarībām.
Zinātniskās t. īpatnības:
1. T. izgaismo samērā plašu realitātes jeb īstenības sfēru.
2. T. integrē sevī fundamentālākās (svarīgākās) zināšanu formas:
zinātnes likumi – būtiskas, nepieciešamas, atkārtojošas un vispārējas attiecības. Tās nosaka konkrētu objekta attīstību. Atkārtojošās att. dod iespēju prognozēt rīcību (sērijveida nozieg.).
Zinātniskās kategorijas – pamatjēdziens, kas atspoguļo vispārīgās, būtiskākās īstenības un tās izziņas īpašības, puses un attiecības (tiesību kategorijas, normatīvie akti).
Nav nozieguma bez soda, nav sods bez nozieguma (likumsakarība).
Zinātniskās hipotēzes – zinātnisks pieņēmums parādības izskaidrošanai.
Zinātniskās izziņas metodes – konkrēta mērķa sasniegšanas, uzd risin veids, paņēmienu principu sistēma teorētiskai vai praktiskai darbībai.
Zinātniskās idejas, iecere, nodoms, plāns.
Zinātnes principi, pamatuzskats, pamatdoma.
Zinātniskās T. struktūra (obligātas jebkuras zinātnes sastāvdaļas):
Zinātniskie principi
Kategorijas
Likumi
Ideja…