Var runāt par mehānismiem, kā nodrošināt un kā ievērot formālo vienlīdzību. Viena no iespējām – varas dalīšanas teorija. Monteskjē, Loks, Hobss. Būtiskākais ir ne tikai varas dalīšana, bet arī līdzsvara ievērošana. Vienīgais, kas var kļūt varmācīgs, diktatorisks, tas ir likumdevējs, kas ir draudz pārējiem. Divpalātu parlaments ir viena no iespējām ierobežot parlamenta diktatorisko ievirzi. Otrs pretsvara princips – monarhs vai prezidents. Jānodrošina, ka citas varas var atlaist parlamentu. Kāpēc cilvēkiem jāievēro tiesiskas valsts principi? Tā ir sabiedriskā līguma teorija. Veidojas valstiskās attiecības. Katram ir pienākumi un tikai tad ir tiesības.
Dabisko tiesību atdzimšanas pamatiemesls ir totalitārie režīmi. Tiesāja tiesneši, kas sprieda pēc likuma. Virs pozitīvajām tiesībām ir kaut kas augstāks – dabisko tiesību principi. Ja ir acīmredzams, ka likums ir netaisnīgs, tad piemērotājam ir jāvadās nevis pēc attiecīgā likuma panta, bet saskaņā ar dabisko tiesību principiem.
Pozitīvisma uzvaras gājiens ir 19.gds līdz 2.pasaules karam. Totalitārajos režīmos arī ilgāk.Likums ir likums. Likums satur visu taisnīgumu, kāds ir iespējams. Dabisko tiesību noriets notiek tāpēc, ka ar dabiskajām tiesībām ir par maz. Tas ir saistīts ar ekonomisko attiecību maiņu. Bija nepieciešams daudz ko konkretizēt. Lai arī tiek uzskatīts, ka lielā franču revolūcija bija dabisko tiesību uzvaras gājiens, faktiski tieši šī revolūcija radīja tiesību pozitīvismu – likuma priekšā visi cilvēki ir vienlīdzīgi.
…
