1.1. Tiesību sistēma, tās struktūra;
1.2. Publiskās un privātās tiesības;
1.3. Nacionālās un starptautiskās tiesības;
2.1. Tiesību nozares.
2.1.1. Konstitucionālās tiesības;
2.1.2. Administratīvās tiesības;
2.1.3. Civiltiesības;
2.1.4. Krimināltiesības.
2.1.5. Cilvēktiesības.
Literatūra:
1.Krastiņš I., Tiesību būtība un forma., R., 1998, 7-9.nodaļas;
2.Briede J., Publiskās un privātās tiesības//Mūsdienu tiesību teorijas atziņas, R.:TNA,
1.1.Tiesību sistēma, tās struktūra;
Tiesību sistēma ir viens no valsts tiesiskās sistēmas elementiem, kuru veido gan vietējo nacionālo, gan starptautisko juridisko normu kopums.
Latvija pieder romāņu – ģermāņu tiesību saimei. Latvijas tiesību sistēma ir veidojusies pēdējo 150 gadu laikā visdažādāko tiesību kultūru ietekmē: visvairāk ietekmējoties no vācu un krievu tiesību skolām. Šobrīd, ievērojot vēsturiskās īpatnības, Latvijas tiesību sistēma atrodas transformācijas procesā no sociālisma uz rietumu tiesību sistēmu.
Tiesību sistēmas normas iedala divos lielos atzaros:
1.publiskās tiesības;
2.privātās tiesības.
1.2. Publiskās un privātās tiesības;
Pēc vispārpieņemtas klasifikācijas, ko atzina jau senās Romas juristi, tiesības iedala divās grupās – publiskajās un privātajās. Jāatzīst, ka ir grūti norobežot privātās intereses no publiskām - katram privāttiesiskam institūtam jārespektē publiskās intereses.
Tiesību iedalījumam publiskajās un privātajās romāņu-ģermāņu tiesību saimē ir lielāka nozīme salīdzinājumā anglo-amerikāņu tiesībām.
Publiskās tiesības orientētas uz sabiedrības vispārējo interešu aizsardzību. Šo atzaru veido:
konstitucionālās tiesības;
administratīvās tiesības;
finanšu tiesības;
ekoloģiskās tiesības;
krimināltiesības;
procesuālās tiesības;
starptautiskās publiskās tiesības.…
