Šodien pasaulē ikvienai valstij ir sava tiesību sistēma. Ir arī gadījumi, kad vienā valstī vienlaicīgi pastāv vairākas konkurējošas tiesību sistēmas. Savas atsevišķas tiesību sistēmas ir arī dažiem nevalstiskiem veidojumiem, piemēram, kanoniskās tiesības, musulmaņu tiesības, indusu tiesības, jūdu tiesības. Tāpat eksistē arī starptautiskās tiesības, kas visas pasaules vai reģionālā mērogā regulē starpvalstu un starptautiskās tirdzniecības attiecības. Dažādu valstu tiesības attiecīgi ir formulētas dažādās valodās, izmantota dažāda tehnika un ir veidotas sabiedrībai ar katrā atsevišķā gadījumā atšķirīgu struktūru, paražām, ticību un mentalitāti. Tiesību sistēmas īpatnības ir atkarīgas no dažādiem vēsturiskiem politiskiem, ekonomiskiem, reliģiskiem un citiem faktoriem.
Kopumā ņemot, dažādu valstu tiesību sistēmas var tikt iedalītas šādās grupās:
Romāņu – ģermāņu tiesību sistēmu grupa. Šī grupa aptver tās valstis, kurās juridiskā zinātne ir veidojusies uz romiešu tiesību pamatiem. Tās ir atrodamas pārsvarā kontinentālajā Eiropā, arī Latīņamerikā un atsevišķās Āfrikas valstīs. Šo tiesību priekšplānā izvirzītas tiesību normas, kas atbilst taisnīguma un morāles prasībām. Romāņu – ģermāņu tiesību sistēmām ir raksturīga izteikta tendence veidot kodifikācijas un tiekšanās pēc vienkāršības, skaidrības un stingrības normu sastādīšanā, tām raksturīgs galvenais princips, ka rakstīta norma dominē pār tiesneša viedokli vai pārliecību. Būtiska šo sistēmu iezīme ir sistematizācija un vispārinājums.…