Subjektu teorija – nošķir atkarībā no tā, kas un uz kāda tiesiskā pamata darbojas. Publiskās tiesības iešķir tiesības un uzliek pienākumu publiskās varas subjektam, piešķir valstij pinlvaras un nosaka to robežas attiecībās ar indivīdiem, uzliek valstij pienākumus un piešķir vienpusējas tiesības pilnvaras īstenošanai uz indivīdu. Privātās tiesības pamatojas uz indivīda privātautonomiju un nodrošina tiesisko regulējumu, kurš palīdz atristināt strīdu starp privātpersonām.
Tomēr neviena no privāto un publisko tiesību norobežošanas teorijām nav radījusi pārliecinošus publisko un privāto tiesību nošķiršanas kritērijus un devusi viennozīmīgu atbildi.14
Es uzskatu, ka vajadzētu sargāt tiesību sistēmu atšķirības valstiskā līmenī, tādējādi katrai valstij ir savas tiesības un atraucot uz vēlamo valsti cilvēkiem būtu tas jāievēro. Protams, vieglāk būtu, ja visām valstīm būtu vienota tiesību sistēma, tādējādi nevajadzētu uztraukties, jo aizbraucot uz ārvalstīm tiesību nezināšana nebūtu iespējama. Bet valstī, piemēram, Latvijā nekad nevarētu būt tādas pašas tiesības kā, piemēram, Ganā vai kādā citā Āfrikas valstī, jo, pēc manām domām, cilvēku uztvere konkrētajā valstī zināmā mērā arī veido tiesību sistēmu, tādējādi lai varētu runāt par vienotu tiesību sistēmu, vajadzētu sakārtot cilvēku iedzīvi un uztveri, lai tā būtu kaut cik līdzīga un tad būtu iespējams runāt par vienotu tiesību sistēmu.
…