22.biļete
22.1. Mantošanas kārtība un tās īpatnības
Likumiskās mantošanas pamatā ir likta mantojuma atstājēja un mantinieka asinsradniecība. Pie asinsradiniekiem pieskaita arī adoptētās personas. Pamatnosacījums ir asinsradinieku radniecības tuvums atbilstoši likumā noteiktajām šķirām un pakāpēm.
Šķirā ietilpst visi mantojuma atstājēja lejupēji radinieki, starp kuriem atstājējam nav citu lejupējo radinieku.(bērni manto no tēva vai mazbērni no vectēva, ja vecāki miruši iepriekš)
Šķirā ietilpst ar mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie radinieki(vecāki, īstie brāļi un māsas vai to bērni, ja vecāki ir miruši iepriekš)
Šķirā ietilps pusbrāļi, pusmāsas un viņu bērni, ja vecāki miruši iepriekš
Šķirā pārējie pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki, nošķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās
Katra nākamā šķira manto tikai tad, ja nav mantinieku iepriekšējā šķirā. Gadījumā, ja kāds no mantiniekiem mantojumu nepieņem vai tiek atzīts par necienīgu mantot, manto citi radinieki tā, it kā šī mantinieka vispār nebūtu. Saskaņā ar likumu mantojuma atstājēja laulātais neietilpst šķirās un saņem mantojumu pēc īpašas kārtības neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem laulību laikā. Laulātais saņem vienlīdzīgu daļu ar bērniem, ja palikuši 1 -3 bērni, ja ir 4 un vairāk, laulātais saņem ¼ no mantojuma. Mantojumu nedala, ja tas ir tik mazs, ka to sadalot nav iespējams uzturēt nepilngadīgos. Ja atstājējam nav citu 1. Šķiras radinieku, laulātais saņem ½ no mantojuma un dzīvokļa iekārtu, bet pārējais tiek sadalīts šķirām. Viena laulātā radinieki nemanto no otra laulātā un tā radiniekiem.
22.2. Laulību līgums
Laulības līgumu var noslēgt gan pirms laulības, gan arī tās laikā. Līgumi ir jāreģistrē laulāto mantisko attiecību reģistrā. Līdz ar reģistrāciju laulības līgumos noteiktās attiecības kļūst publiskas, lai aizsargātu citu personu intereses , t.i. lai kāds no laulātajiem nerīkotos pretēji līgumam. Ja laulības līgumā tiek ietvertas normas , kas skar nekustamo īpašuma piederību vai citu rīcību ar to , tad šādi līgumi papildus reģistrējami arī attiecīgajā zemesgrāmatā, kur reģistrēts nekustamais īpašums. Ja laulātie ar līgumu ir noteikuši visas mantas šķirtību, tad katrs no viņiem patur mantu, ko tas ieguvis pirms laulības un var savu mantu laulības laikā pavairot un rīkoties ar to neatkarīgi no otra gribas. Laulātie slēdzot līgumu var izvēlēties arī laulāto mantas kopības variantu. Šajā gadījumā visa manta, kas laulātajiem ir piederējusi pirms laulības noslēgšanas, kā arī manta, kuru viņi guvuši laulības laikā, kļūst par viņu kopmantu. Laulātie vienlaikus var arī noteikt tādu mantu, kura paliek katram laulātajam kā atsevišķa manta. Nosakot mantas kopību, ja viens no laulātajiem vēlas ar to rīkoties, jābūt otra laulātā piekrišanai. Ja laulātie nenoslēdz līgumu, tas tiesības uz mantu nosaka likums, ievērojot bērnu intereses, laulāto personiskās intereses un kreditoru intereses. Visa manta, ko laulātie iegūst kopīgi laulību laikā vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai otra laulātā darbības palīdzību, ir laulāto kopīga manta.
…
