Eiropas Savienības ietekme uz valsts pārvaldi un tiesību normu piemērošanu.
ES ietekmēja Latvijas ierēdniecības darbu, pirms vēl Latvija bija kļuvusi par pilntiesīgu Savienības dalībnieci. Integrācijas pirmsiestāšanās posmā valsts pārvalde vairāk fokusējās uz jaunu iestāžu un procedūru veidošanu, uz regulu un direktīvu pārņemšanu. Tie bija kvantitatīvi mērķi, kas bija jāsasniedz pirmsiestāšanās posmā. Tagad, esot ES dalībvalstij, Latvijas uzdevums ir nodrošināt jauno institūciju un procedūru efektīvu darbību, kas faktiski nozīmē sniegt iedzīvotājam nepieciešamo pakalpojumu ātri un efektīvi. Taču, tiklīdz runa ir par efektīvu pakalpojuma sniegšanu un vispār par efektīvu valsts pārvaldes darbu, tā birokrātiem rodas vēlme slēpties aiz likumu normām. Turklāt iestāšanās posmā Latvijai faktiski bija jāpārņem normas, kuru radīšanā tā nebija piedalījusies. Uzreiz pēc Latvijas iestāšanās ES atklājās, ka Zemkopības ministrija, cenzdamās izpildīt prasības, bija pieļāvusi neprecizitātes pārtikas nozari reglamentējošos normatīvajos aktos. Piemēram, radās prasība, ka pārtikas ražotājiem ir jāveido atsevišķa telpa kontroles dienestu vajadzībām. Labi, ka prasība tika atcelta, jo citādi rastos nākamais pārpratums — kontrolētāju savstarpējā konkurence: kurš kontrolēs uzņēmumu ar vismodernāko kontroliera telpu.
Baidoties uzņemties atbildību un domāt valstiski, valsts pārvalde izvēlas piemērot normas stingrāk un pārspīlētāk, nekā to prasa ES, jo arguments, ka to prasa Brisele, ir pietiekami drošs, lai radītu iedzīvotājos izjūtu, ka nav vērts cīnīties par savām tiesībām. Valsts pārvaldes lielo centību var saprast cilvēciski, jo pārlieku centību sabiedrības nosoda mazāk nekā salīdzinoši brīvdomīgu rīcību. Taču ne tikai līdzdalība ES, bet kopumā Latvijas kā valsts pastāvēšana ir prasījusi, lai valsts pārvalde maina savu attieksmi pret sabiedrību. Valsts pārvaldei ir jākļūst aktivitāti rosinošai un atvērtai, ātri reaģējot uz informācijas pieprasījumiem un sūdzībām. Ideāli būtu, ka valsts pārvalde ir tāpēc, ka tā nepieciešama sabiedrībai. Latvijā drīzāk ir greizo spoguļu karaļvalsts, un rodas izjūta, ka sabiedrība uztur valsts pārvaldi, kura ir tik ļoti pārņemta ar savām problēmām (piemēram, zemais atalgojums, darbinieku trūkums), ka tai neatliek laika iedziļināties lietās pēc būtības. Valsts pārvaldes pārlieko centību normu piemērošanā daļēji var attaisnot ar īso laikposmu, kurā normas bija jāpārņem, bet valsts pārvaldes organizatorisku nepilnību dēļ nav jācieš sabiedrībai.
…