Tiesību realizāciju skata kā 4 elementu kopumu, kas saistās ar tiesību realizācijas dažādiem veidiem:
A.tiesību normu ievērošana. Persona pakļaujas tiesību normas prasībām. Ievērošanas realizācija ir saistīta ar aizliedzošo normu pildīšanu, no subjekta tiek gaidīta un pieprasīta pasīva uzvedība. Aizliedzošas normas nosaka personai pienākumu atturēties no attiecīga veida darbībām (DL 131.p.1.d. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas);
B.tiesību izpildīšana. Saistīta ar pienākumu uzliekošo normu realizāciju. Normas pieprasa no subjekta aktīvu darbību. Normu izpildīšana attiecināma uz valsts iestādēm, amatpersonām, fiziskām un juridiskām personām (Likuma „Par policiju” 9.pants. Jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā LR teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par personu un sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā (..));
C.tiesību normu izmantošana. Subjektam piešķirta tiesību labprātīga realizācija. Subjekta darbības raksturs izpaužas tā, ka subjekts pēc saviem ieskatiem izmanto likumā noteiktās vispārējās cilvēktiesības. Subjekts rīkojas pēc savas brīvas gribas un brīvās izvēles – izmantot vai neizmantot, neizmantošanas gadījumā juridiskas sekas un atbildība neiestājas (Tiesībsasrga likuma 23.p.1.d. Ikvienai privātpersonai ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu (par iespējamu cilvēktiesību vai labas pārvaldības principa pārkāpumu vai tā novēršanu);
D.tiesību normu piemērošana. Specifisks realizācijas veids, kur realizācijas procesa obligāti nepieciešams starpnieks.…