Tiesību normu iztulkošana: metožu salīdzināšana.
Tiesību normas ir daudz un dažādas, un to nozīme jebkuras tiesiskas kārtības pastāvēšanā ir nenoliedzama. Tāpēc ļoti liela nozīme ir arī tiesību normu iztulkošanā, lai tās varētu piemērot katram attiecīgajam gadījumam. Svarīgākais nosacījums ir tas, ka piemērojot vieniem un tiem pašiem lietas faktiskajiem apstākļiem vienas un tās pašas tiesību normas, tiesību piemērotājiem ir jānonāk pie viena un tā paša rezultāta. Protams, šīs prasības pilnībā nekad netiek izpildītas. Taču tas vien nozīmē, ka lielāka vērība būtu jāpievērš tieši šo normu iztulkošanā. Tiesību normas ir abstraktas, tāpēc svarīgi ir prast tās konkretizēt, atklāt to saturu un attiecināt uz faktisko gadījumu.1
Tiesību normas iztulkošanā, neskatoties uz metodi, svarīgi ir neaizmirst šīs iztulkošanas mērķi- izprast šīs normas saturu, jēgu, pamatojoties uz subjektīvo vai objektīvo teoriju. Subjektīvās teorijas pamatā normu iztulkošanas mērķis ir likumdevēja gribas noskaidrošana, kas arī varētu slēpt šo patieso tiesību normas jēgu. Objektīvās teorijas pamatā turpretī normu iztulkošanas mērķis ir tieši likuma gribas noskaidrošana, kas nozīmē, ka likums ar tā piemērošanas brīdi atklāj tam piemītošo iedarbību, kas pārsniedz likumdevēja nolūkus.2
Tiesību normu iztulkošanas metodes ir dažādas. Latvijā tiek atzītas četras galvenās: gramatiskā, vēsturiskā, sistemātiskā un teleoloģiskā metode. Pastāv četri galvenie kritēriji: vārdiskais skanējums/vārdiskā jēga, sistēma, rašanās vēsture, jēga un mērķis, kas ir palīglīdzeklis normu iztulkošanas mērķa sasniegšanai.
Gramatiskā (filoloģiskā) iztulkošanas metode sāk normas tulkošana ar tajā ietverto vārdu jēgu, pamatojoties gan uz juristu valodu, gan arī vispārējās sapratnes faktoru. Jebkura tiesību normas iztulkošana sākas ar vārdu jēgu. Šīs metodes būtība ir tiesību normas teksta- hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas- satura noskaidrošana.3
…