Tiesību normu teksta un tā satura saprašanu un izvērtēšanu veic ar darbību kopumu, kas tiek apzīmēts ar terminu – iztulkošana vai arī interpretācija, kas cēlies no latīņu varda - interpretation – skaidrošana, jēgas atklāšana.
Latvijā šis jēdziens līdz šim apzīmēts ar terminiem – tulkošana, iztulkošana, taču pēdējā laikā ar vārdu interpretācija. Tas izskaidrojams ar to, ka tiesību normu satura noskaidrošanu un pareizu izprašanu, pilnīgāk un precīzāk izsaka vārds – interpretācija. Tā ietver sevī arī iezīmes, kas uzkrātas interpretācijas teorijā un tiesu praksē ilgstošas vēstures gaitā.
Taču jāatzīmē, ka tajā pašā laikā nevar neņemt vērā nepieciešamību nostiprināt un tālāk attīstīt mūsdienīgu latviešu juridisko terminoloģiju. Svešvārdi juridiskajā terminoloģijā būtu jālatvisko, lai vieglāk un saprotamāk varētu interpretēt likumus. Lai tie būtu saprotami ne tikai juristiem, bet arī pārējiem cilvēkiem, kas ar to ir spiesti saskarties.
Tātad tiesību normu iztulkošana ir likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētā dzīves gadījumā. Tiesību normu interpretācija ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai. Iztulkošanas subjekti ir valsts iestādes, sabiedriskās organizācijas, amatpersonas un atsevišķi pilsoņi. Iztulkošanas objekts ir normatīvs akts kopumā, to daļu veido atsevišķs pants.…