Konspekts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tiesības
Tiesību filosofijas semināra jautājumu atbildes1. Solons – demokrātiskas valsts teorijas pamatlicējs Eiropā.
Solons (638-558 pr.Kr.) - Atēnu valstsvīrs, likumdevējs un dzejnieks. Solons bija cēlies no aristokrātiskas ģimenes, savas dzīves sākuma posmā viņš bija veiksmīgs tirgotājs. Jau no jaunības dienām viņš izcēlās ar gudrību un asu prātu. Atēnām 7.gs. pr.Kr. beigās nonākot ekonomiskās un politiskās grūtībās, viņš tika ievēlēts par galveno miertiesnesi. Tas deva viņam iespēju īstenot plašas, demokrātiskas reformas, kuras viņš uzsāka izstrādājot jaunu likumdošanu.
Vispirms Solons panāca, ka tiek ieviesti rakstīti likumi un tikai šādiem likumiem ir juridisks spēks. Viena no progresīvākajām jauno likumu izmaiņām bija aizliegums aizņemties naudu par nodrošinājumu izmantojot cilvēku – pašu kredīta ņēmēju vai kādu citu personu. Līdz ar to vairs nebija iespējams parādnieku nodot verdzībā, ja tas nespēja atmaksāt parādu. Solons panāca arī, ka tika atcelti vecie parādi un saistības. Viņš aicināja tos zemniekus, kas nespēja ar lauksaimniecību nodrošināt sev iztiku, meklēt citus nodarbošanās veidus. Tādējādi tika stimulēta amatniecības un tirdzniecības attīstība.
Sevišķi sarežģītas Atēnās bija reformas, kas bija saistītas ar pārmaiņām īpašuma tiesībās uz zemi un lauksaimniecībā kā nodarbošanās veidā. Galvenais lauksaimniecības produkts Atēnās bija olīvu eļļa, bet olīvu plantācijām bija ļoti liela vērtība – relatīvi daudz lielāka, nekā mūsdienās. Tas saistīts ar to, ka Senajā Grieķijā olīvu eļļu izmantoja ne tikai pārtikā, bet arī eļļas lampās apgaismei dzīvojamās un sabiedriskās telpās, pilsētas ielās. Taču lai tikko iestādīts olīvu koks sāktu dot pirmo ražu, paiet apmēram 16 gadi un apmēram 40 gadi līdz tas sasniedz savu maksimālo produktivitāti. Tādēļ olīvu audzēšana ir ļoti darbietilpīga un daudzus gadus šis darbs nedod nekādus ienākumus. Līdz ar to īpašuma pārdale Solona reformu rezultātā dažiem deva augļus, kurus tie nebija audzējuši, citiem – vērtības zaudēšanu, kuru tie uzskatīja par savējo.
Neskatoties uz šo pretrunu, šie jaunievedumi pavēra ceļu arī citām ekonomiskām un sociālām reformām. Tā, Atēnās notika būtiska varas pārdale. Aristokrātu vara tika pārdalīta četriem slāņiem, kuriem piederēja īpašums. Īpašnieku sadalīšana slāņos tika veikta saskaņā ar to ienākumiem no īpašumiem. Lai gan populārs ir teiciens, ka Solons atnesa Grieķijai demokrātiju, minētie demokrātijas principi vēl bija ļoti tālu no mūsdienu demokrātijas izpratnes. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Solona likumi nekādas tiesības neparedzēja divām lielām Atēnu iedzīvotāju grupām - vergiem un sievietēm.
Solona likumi no visas iepriekšējās vēstures viedokļa kopumā bija inovatīvi – tas bija viens no pirmajiem lielākajiem soļiem daudz efektīvākas un progresēt spējīgākas demokrātiskas Eiropas sabiedrības attīstības virzienā - tika likvidēts aristokrātu varas monopols, kurš pieļāva vieglu tirānijas izveidošanās iespējamību. Jāatzīmē gan, ka Solona veiktās reformas neradīja ideālu sabiedrību. Tā, aristokrāti nebija mierā ar to, ka viņiem atņemta liela daļa agrāko privilēģiju. Savukārt pārējiem slāņiem šķita, ka viņiem ticis piešķirts pārāk maz privilēģiju. Tas radīja potenciāli jaunu sociālo konfliktu iespējamību. Arī pašam Solonam viņa veiktās reformas nenāca par labu. Tā kā neviens no jaunizveidotajiem iedzīvotāju slāņiem nebija pilnībā apmierināts ar viņa darbību, viņam uz ilgu laiku nācās pamest aktīvu politisko darbību un pat atstāt Atēnas.
2. Hērakleits, Dēmokrits, Protagors u.c. – Eiropas filosofijas pirmsākumi.
…
1. Solons – demokrātiskas valsts teorijas pamatlicējs Eiropā. 2. Hērakleits, Dēmokrits, Protagors u.c. – Eiropas filosofijas pirmsākumi. 3. Sofistu devums jurisprudencei. 4. Sokrata tiesiskā izpratne par likumu nozīmi valsts pastāvēšanā. 5. Likumdošanas nepilnību novēršanas iespējas Sokrata filosofijā. 6. Valsts pārvaldes formas Platona filosofijā. 7. Platona viedoklis par likumu ievērošanas nepieciešamību. 8. Valsts vadītājam nepieciešamās īpašības Platona filosofiskajā mantojumā. 9. Politikas jēdziena izpratne Aristoteļa filosofijā. 10. Cicerona uzskati par valsts pārvaldes formām. 11. Senekas uzskati par dabas un visuma likumiem. 12. Sv. Augustīna pārdomas par Dieva valsti un par cilvēka vēsturisko evolūciju.
- Brīvība politiskajā filosofijā
- Tiesību filosofijas semināra jautājumu atbildes
- Tiesību filosofijas semināra jautājumu atbildes
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Tiesību filosofijas semināra jautājumu atbildes
Konspekts augstskolai8
-
Tiesību filosofijas semināra jautājumu atbildes
Konspekts augstskolai8
-
Tiesību filosofijas semināra jautājumu atbildes
Konspekts augstskolai5
-
Tiesību filosofijas semināra jautājumu atbildes
Konspekts augstskolai6
-
Tiesību teorijas eksāmena jautājumi
Konspekts augstskolai25