Tiesību būtības noskaidrošana
Kēnigsbergas universitātes prof. Imanuels Kants par tiesībām: “Tiesības ir tas spēks, kas spēj norobežot viena indivīda patvaļu no otra indivīda patvaļas uz vispārīgā brīvības likuma pamata.” Kategoriskais imperatīvs: rīkojies tā, lai tavas darbības maksima vienlaicīgi atbilstu kopējo likumu principiem.
Nevienam nav tiesība izvēlēties un noteikt citai personai viņas mērķus. Pat pašus cēlākos.
Kelzens: “Zinātne ir jānodala no politikas. Politikas uzdevums ir pārvalde, bet zinātnes izpēte un skaidrojums.”
Liberāli juridiskā skolas pārstāvji tiesības definē kā vispārīgu un nepieciešamu cilvēku brīvības formu.
Tiesības var raksturot šādi un arī šādā formā tas būs pareizi:
1.Tiesības tā ir formālā vienlīdzība;
2.Tiesības tā ir vispārīgā un nepieciešamā brīvības forma;
Tiesības tā ir vispārīgā taisnība.
Ar tiesību būtības izzināšanu nodarbojas vairākas zinātnes: vispārīgā tiesību teorija, tiesību filozofija, tiesību socioloģija u.c.
Tiesību rašanās cēloņu un būtības izpratnē nozīmīga loma ir tiesību filozofijai Senajā Grieķijā. Jau Grieķijā zinātnieki pētīja jautājumus par taisnīgas valsts iekārtas organizēšanu, par attiecībām starp indivīdu un sabiedrību. Pastāvēja arī viedokļu nesakritība. Grieķi apsprieda tiesību būtību kopā ar citām filozofiskām problēmām un neapskatīja jautājumus par cilvēka brīvību, vienlīdzību utt. Grieķu filozofijā pastāvēja virziens naturālisms, kura pieritēji visas pasaules iekārtu mēģināja identificēt ar sakarībām dabā, tur pastāvošajiem likumiem un antropomorfismu, kas tiesiskajām parādībām piešķir cilvēciskas īpašības. Grieķu filozofijas īpatnība ir tā, ka netiek šķirti cilvēku likumi no dabas spēkiem, kuri abi it kā pakļauti liktenim.…
