Varas dalīšanas teorija bija vērsta pret absolūto monarhiju un paredzēja sava veida buržuāzijas un aristrokrātijas kompromisu. Varas dalīšana izriet no darba dalīšanas, kas tiek īstenota varas realizācijas procesā.
Medisons – paļauties uz valdītāju godīgumu nav pamata. Vislielākās briesmas izriet no parlamenta. Tāpēc parlaments ir jākontrolē īpaši (tādēļ piedāvāja, ka divpalātu parlaments mazina parlamenta despotismu.
Kants -
14. Dabisko tiesību noriets pēc Lielās franču revolūcijas.
Revolūcijas rezultātā nodibinātā republika kļuva par modernas valsts un sabiedrības formas modeli, tās konstitūcija paredzēja, piemēram, viedokļa un vārda brīvību, visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, vispārējas vēlēšanu tiesības, darba un profesijas izvēles brīvību un citas tiesības, bez kurām nav iedomājama arī mūsdienu demokrātija.
Lielās franču revolūcijas "Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācija" ietvēra domātāju Voltēra, Monteskjē un Ruso idejas, kā rezultātā tika definētas tiesības uz brīvību, īpašumu, drošību. Preambulā teikts: "Franču tautas pārstāvji, pulcējušies Nacionālajā asamblejā, (..) ir nolēmuši svinīgā kārtā deklarācijā izklāstīt dabiskās, neatņemamās un svētās cilvēku tiesības (..)." Deklarācijas 2.pants skan: "Ikvienas politiskas vienības mērķis ir dabisko un neatņemamo cilvēka tiesību saglabāšana. Šīs tiesības ir tiesības uz brīvību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz drošību un pretoties apspiešanai."
15. Dabisko tiesību atdzimšanas priekšnoteikumi pēc Otrā pasaules kara. Radbruha formula (u.c.)
Dabisko tiesību noriets notiek tāpēc, ka ar dabiskajām tiesībām ir par maz. Tas ir saistīts ar ekonomisko attiecību maiņu. Bija nepieciešams daudz ko konkretizēt. Lai arī tiek uzskatīts, ka lielā franču revolūcija bija dabisko tiesību uzvaras gājiens, ar mērķi sasniegt taisnību, rezultātā tas izvērtās par visas Francijas un pārējās Eiropas karu. Faktiski tieši šī revolūcija radīja tiesību pozitīvismu – likuma priekšā visi cilvēki ir vienlīdzīgi.
Dabisko tiesību atdzimšanas pamatiemesls ir totalitārie režīmi. Tiesāja tiesneši, kas sprieda pēc likuma. Virs pozitīvajām tiesībām ir kaut kas augstāks – dabisko tiesību principi. Ja ir acīmredzams, ka likums ir netaisnīgs, tad piemērotājam ir jāvadās nevis pēc attiecīgā likuma panta, bet saskaņā ar dabisko tiesību principiem
Dabisko tiesību idejas no jauna atdzima 20.gs sākumā Štamlera mācībā. Štamlers bija pārliecināts, ka dabiskās tiesības eksistē paralēli pozitīvajām tiesībām. Mūsdienās dabisko tiesību skola ieņem nozīmīgu vietu blakus pozitīvajām tiesībām.
Radbruha formula – absolūti netaisnīgs likums nav tiesības.
Dvorkins – ja tiesības ir tikai pozītīvās un tās nosaka valstisks piespiedu aparāts, pilsonis var kļūt beztiesisks – tiesības tikpat labi viņam var arī nepiešķirt, kā arī piešķirtās tiesības var jebkurā laikā ierobežot vai atņemt.
…